Es dzirdu, kā pie manas mājas dzeguze kūko. Kā zaķis tumsā čukst mīļus vārdus un saka – tava zeme ir mūsu valstība.
Es dzirdu, kā pie manas mājas
dzeguze kūko. Kā zaķis tumsā
čukst mīļus
vārdus un saka –
tava zeme ir mūsu valstība.
Es redzu, kā mūsu zemi
posta ļauni cilvēki. Kas piemēslo
visu.
Es redzu bērnus, kas spēlējas
smilškastē un smieklos nošķaudās
kā pa zilajiem mākoņiem.
Es jūtu ap sevi siltumu.
Prieku, ko man dāvā
mamma, tētis, brāļi.
Man apkārt ir tik
patīkami. Kā pieneņu laukā
sudrabotā. Es mīlu savu zemi!
Man ir patīkami savā zemē.
Un nekur nav tik labi kā mājās!
