Mums katram ir kaut kas kopīgs un kaut kas atšķirīgs. Mēs – katrs cilvēks – piederam pie kādas tautas un esam tai uzticīgs.
Mums katram ir kaut kas kopīgs un kaut kas atšķirīgs. Mēs – katrs cilvēks – piederam pie kādas tautas un esam tai uzticīgs. Bet šis ir mans sapnis – redzēt Latviju spēcīgi un ekonomiski attīstītu, tas ir tas, ko gaidu, vēlos un pēc kā arī ilgojos. Šis sapnis ir kā maza, jauka dzirkstelīte, kas, tikko uzliesmojot, nodziest un izgaist.
Mans sapnis ir dzīvot stiprā un stabilā Latvijā, kur spēkā ir visas paražas un netiek aizmirsts tas labais, ko mūsu labā ir darījuši tēvi un tēvutēvi. Latvietim Latvijā ir jābūt patriotam un sevi cienošam par to, ka viņš ir dzimis tieši šeit:
“Par maz, ka tēvi šeit aruši
Smago mālu un smilti irdo,
Lai sauktos par latvieti, jāieauž te
Kā sarkanu dzīparu sirdi.”
Es sev daudzreiz esmu uzdevis jautājumu – vai es esmu cienīgs latvietis? Uz šo jautājumu es vēl neesmu guvis atbildi, bet caur sapni tas varētu arī atrasties un atklāties.
Mans sapnis – tās ir manas domas un vēlēšanās redzēt Latviju attīstītu un konkurētspējīgu ar citām spēcīgām valstīm, rādīt priekšzīmi nākamajai paaudzei un arī dzīvot pēc sava sapņa.
Lai mans sapnis piepildītos, ir jāmainās Latvijas ekonomiskajai pusei un arī cilvēku attieksmei pret savu dzimto pusi. Dažreiz mani kaut kas atstumj, un tas varētu būt tāpēc, ka cilvēki tomēr ir nesaliedēti un neturas cieši kopā. Tādēļ es uzskatu, ka Latvijai ir jāiestājas Eiropas Savienībā, tādējādi jāmēģina straujāk attīstīties un parādīt pasaulei, kas ir Latvija un latvieši. Eiropas Savienība dos Latvijai iespēju parādīt sevi, un es ceru, ka mēs to darīsim un parādīsim sevi no visām labākajām pusēm. Līdz ar to šis sapnis var būt pavisam reāls un var arī piepildīties.
Lai kur tu atrastos, kur dzīvotu, tevī rit tautas asinis un tā spēks. To, manuprāt, nevar aprakstīt cita tauta par citu, to var izjust tikai pati tauta. Latviešiem ir jābūt lepniem par savu tautu un arī uzticīgiem tai:
“Lepnuma jūtām vajag kāda pamata,
Vajag būt kaut kam, uz ko cilvēks
Varētu justies lepns.”
Pamats šīm lepnuma jūtām ir Latvija un mans sapnis par tās rītdienu. Mums ir jājūt lepnums par mūsu tautu!
Mans sapnis par Latvijas rītdienu, tas ir lepnums un uzticība tautai, tās nākotnei. Es redzu Latvijas tautu vienotu un spēcīgu. Lai šis sapnis piepildītos, no sevis es došu savas zināšanas. Šajā gadījumā, es domāju, ja ir gribēšana un zinības, tad ir arī varēšana. Šobrīd mans galvenais pienākums ir mācīties, iegūt labu izglītību, vēlāk, pielietojot iegūtās zināšanas, sekmīgi pildīt savus pienākumus un palīdzēt pilnveidoties Latvijai.
Ticot ļoti šim sapnim, domāju, tas arī piepildīsies, ja ne pilnībā, tad vismaz daļēji. Ja tādu sapni redzētu katrs, tad mēs diezgan ātri saprastu, ko mēs varam izdarīt Latvijas labā. Es ceru, ka mēs darīsim visu, lai koptu un spodrinātu Latvijas tēlu.
