Publika: aplaudē, apskaujas un smaida.
Publika: aplaudē, apskaujas un smaida
Vakar Gulbenē divus gadus remontētās bānīša tvaika lokomotīves “Marisa” atklāšanas ceremonijā uzstājās pati gaviļniece, tā muzicēja kopā ar pūtēju orķestri, spēlēja teātri un dancoja publikai.
“Marisas” svilpieni dažādās tonalitātēs labi saderēja ar Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra muzicēšanu. Lokomotīve tobrīd atradās dzelzceļa depo teritorijā uz griezuļa, tas ir unikāls objekts, kas veidots pirms 60 gadiem un kāda nav nekur citur Latvijā. Uz griezuļa uzbraukušu lokomotīvi, kas vārda tiešā nozīmē grozījās un izrādījās publikai gluži kā modele, varēja apskatīt no visām debespusēm. “Marisa” aptuveni 300 klātesošajos skatītājos izraisīja sajūsmas un aplausu vētru.
Zaļā lokomotīve līdzinājās dzīvai būtnei, kas, draudzīgumu un sajūsmu izrādot, sprauslo, muzicē un mirkst sviedros un lepni demonstrē sevi. Lokomotīvi vadīja Oļegs Pavlovs, viņam palīdzēja Māris Žīgurs un lokomotīvi kurināja Anatolijs Garbuzovs.
Pateicoties viņu pūlēm, “Marisa” publikai varēja izrādīt savu drastisko raksturu.
Svētkos uzsvēra, ka lokomatīvei ir dots Gulbenē kādreiz valdījušās baroneses Marisas vārds un ka šīs dāmas sirdi valdzināja trīs mūzas – mūzika, deja un teātris. Tāpēc “Marisas” atklāšanas ceremonijā muzicēja pūtēju orķestris, uz lokomotīves jumta stepu dejoja meitene, bet dzelzceļa stacijā vēlāk ar pirmo izrādi aizsākās Gulbenes Tautas teātra 20 gadu jubilejas festivāls “Hepenings”, kas turpināsies arī sestdien.
Saremontēto lokomotīvi iesvētīja Gulbenes katoļu draudzes mācītājs Vjačeslavs Bogdanovs. “Marisu” un tās atjaunotājus sveikt bija ieradies Grieķijas kultūras padomes prezidents Nokos Esargos un Čehijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jans Finferle, kas uzsvēra, ka “Marisa” ir čehu izcelsmes lokomotīve, jo šajā valstī ir ražota pirms 50 gadiem.
Satiksmes ministrijas dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks uzsvēra, ka “Marisa” ir Eiropas kooperācijas simbols, jo tās atjaunošanas projektā iesaistījušās septiņas valstis. Čehijā ražotā tvaika lokomotīve ir daudzus gadus darbināta Igaunijā, tad atceļojusi uz Latviju un vairāku valstu kopprojekta rezultātā atjaunota darbībai. J.Eiduks sacīja, ka “Marisa” ir saikne starp pagāti un nākotni, kas parāda, ka arī dzelzceļa sistēmai kopumā Latvijā ir nākotne.
Akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Andris Zorgevics nodēvēja “Marisu” par skaistuli, kas “pacēlusies no pīšļiem, pateicoties cilvēku trakumam, centībai, talantam un nesavtībai”. Viņš vēlēja sakopt un tūristiem arvien pievilcīgāku veidot burvīgo vietu – bānīša zemi.
“Ko šāda mīlule (lokomotīve) var darīt? Var pievilināt tūristu pūļus,” teica A.Zorgevics.
SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” līdzīpašnieks Andris Biedriņš pateicās un pasniedza atzinības rakstus tiem dzelzceļniekiem, amatniekiem, konstruktoriem, dzelzceļa muzeja ekspertiem, kas palīdzēja atdzimt tvaika lokomotīvei, – Hugo Lūsim, Mārtiņam Briedītim, Dāvim Bušam, Genādijam Jermakam, Augustam Lasmanim, Kasparam Voicehovičam, Tomam Altbergam, Andrejam Citņikam un Osvaldam Lucānam.
