Marts klāt ne tikai ar pavasarīgu noskaņojumu, bet arī ar dažādiem jaunumiem. Finanšu ministrija piedāvā jaunu valsts nodokļu reformu, kuru valdība un sociālie partneri atbalsta, bet pašvaldības pret to izturas atturīgi, jo izmaiņas samazinātu to ienākumus. Kā vienmēr šādās reizēs visiem labi nekad nebūs. Tas, ka šī reforma ir kā sūkājamā konfekte, jūtams visos masu informācijas līdzekļos. Rezultātam vēl galu neredz. Daudzi tagad spriedelē, ka šī aktivitāte var beigties jūnijā līdz ar pašvaldību vēlēšanām. Laiks rādīs. Mierinājums vien tas, ka beidzot arī Latvijā kaut kas notiek, jo ir apnicis klausīties, ka tepat kaimiņos, Igaunijā, ir tā un tā, bet kāpēc pie mums nav tā.
Šobrīd degpunktā ir mediķu protesti. Viņus neapmierina mazās algas, speciālistu trūkums, kas izpaužas ar profesionālo izdegšanas sindromu. Zinu vairākus mediķus, kas, lai nopelnītu kādu kapeiku vairāk, raujas vai pušu, strādājot vairākās darbavietās kaimiņpilsētās un pat tālāk. Veselības ministre nenoliedz, ka zemais atalgojums veselības aprūpes jomā ir aktuāla problēma, ko novērst var tikai ar papildu 150 miljoniem eiro, bet diemžēl šīs naudas nav un tik drīz arī nebūs. Panāktais 10 procentu stundas likmes pieaugums ir kā knaps ielāps, kas nav spējīgs novērst mediķu dumpi. Likumsakarīgi, ka šīs problēmas skar katru no mums, jo ar dzīvi apmierināts dakteris vairo apmierinātus pacientus. 1.martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav ticis galā ar iedzīvotāju ienākumu deklarāciju pieņemšanu. Kāpēc? Izrādās, ka jau pirmajā dienā tās iesnieguši aptuveni desmit reizes vairāk iedzīvotāju nekā pērn. VID vadītāja brīdina, ka tas liecina par vispārējo nabadzību valstī. Šīs dienas sastrēgums norāda, ka ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat pārdesmit eiro.
Cerēsim, ka piedāvātā nodokļu reforma nebūs vien populistisks izgājiens pirms vēlēšanām vai tikai “vitamīni” tautsaimniecībai, kā to nodevējusi finanšu ministre, bet gan instruments, ar ko nodrošināt tautas labklājību.
