Jauna slota tīri slauka! Tā daudzi saka par jauno Gulbenes novada domes vadību. Ko par to domā priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Bogdans (“No sirds Latvijai”), kāds ir viņa redzējums par efektīvi strādājošu pašvaldību?
– Vai taisnība par to jauno slotu?
– Sabiedrība pamanījusi un izcēlusi tikai vienu no šā sasaukuma novada domes darbības virzieniem. Varbūt tāpēc, ka tas, ko darām, atbilst sabiedrības lielākās daļas gaidām. Un varbūt arī tāpēc, ka iepriekšējos gados domē valdīja pašapmierinātība. Nevar teikt, ka iepriekš pašvaldībā viss ir darīts nepareizi un nekas nav paveikts. Ir bijis daudz labu, vērtīgu darbu, kurus mēs turpinām, bet esam saņēmuši arī mantojumā negatīvas prakses piemērus. Tieši tāpēc domes administrācijai bija jāsāk ar sevi, savu iekšējo sakārtošanu. Tas ir pašsaprotami. Un tam nav nekā kopīga ar principu “skaldi un valdi”. Viss notiek. Pašvaldība pilda visas savas funkcijas. Jā, psiholoģiski, iespējams, daudziem darbiniekiem bija grūti pieņemt jaunās vadības stilu, jo ne viens vien domē gadiem ilgi ir dzīvojis pēc principa – “deputāti nāk un iet, bet es palieku”. Dažu pašvaldības darbinieku ikdiena ir ritējusi pašplūsmā. Bez kontroles un bez atbildības. To novēroju jau sen, iepriekš esmu strādājis administrācijā par juristu sešus gadus. Pats savulaik aizgāju no šī darba, jo nebija pieņemama šāda rīcība. Darīju to tāpēc, ka manī bija iekšējs protests. Es negribēju “iesēsties” un palikt tajā vidē, kur daudz kas, manuprāt, bija nepareizi, un ne jau es viens tā domāju, bet pārmaiņas diemžēl neredzēju. Te runāju, piemēram, par patapinājuma līgumiem, kur tāpat pašvaldības resursi tika tērēti nepamatoti. Tā bija izšķērdība, uz kuru visi novada domē raudzījās caur pirkstiem, jo tas bija pašiem izdevīgi. Uzskatu, ka deputātiem un izpilddirektoram ir jādara viss iespējamais, lai kliedētu jebkādas negatīvās, divdomīgās šaubas sabiedrībā par pašvaldības administrācijas darbinieku darbu. Šobrīd ir ļoti negatīva attieksme gan pret pašvaldības administrācijas darbiniekiem, gan pašiem deputātiem. Nav jābūt speciālistam, lai secinātu, ka negatīvā attieksme nerada pozitīvu gaisotni un vēlmi labāk strādāt.
Var pieminēt šādu apstākļu kopumu, kas veicina jau iepriekš pieminēto, proti: atskārsme, ka ne visi cilvēki ir apveltīti ar iniciatīvu un gribu rīkoties. Dažam labam vienkārši patīk eksistēt un saņemt norādījumus, kā arī algu. Tāpēc ļoti augstu vērtējam cilvēkus sev apkārt, kuri ir radoši, iniciatīvas bagāti un ar vēlmi darboties, un var secināt, ka darbinieka izglītības kritēriju ignorēšana atsaucas uz tiesību normu interpretāciju, darba tempu un lēmuma pieņemšanas kvalitāti. Kad taupības jostu jau sāka ciešāk savilkt valsts iestādēs, pašvaldībā diemžēl turpinājās izšķērdēšana. Pilnīgi dabiski, ka jaunā novada domes vadība, kas nāca ar jauniem uzstādījumiem, ātri un uzreiz darīja tam galu. Bez muļļāšanās. Starp citu, skaļu protestu nebija. Visi samierinājās. Uzskatu – tas pierāda, ka rīcība ir taisnīga un sirds dziļumos to saprata visi.
– Tā patiešām ir tēma, par kuru vietējā sabiedrība jau sen ir rūgusi!
– Uzskatu, ka esam novērsuši nevienlīdzību. Kāpēc gan domes un pašvaldības iestāžu vadītājiem, speciālistiem jābūt iespējai par pašvaldības naudu braukt no mājām uz darbu un atpakaļ, bet citiem darbiniekiem novadā tādas iespējas nav?! Citiem ir pašiem jādomā un no personiskajiem līdzekļiem jāapmaksā šādi ceļa izdevumi un citas savas personiskās vajadzības. Protams, jaunie nosacījumi nav jāsaprot burtiski. Ja darbinieks, kurš dzīvo Rankā vai Lejasciemā, bet strādā pašvaldībā Gulbenē, brauc komandējumā uz Rīgu, atgriežoties no galvaspilsētas, protams, var ar savu darba automašīnu palikt Rankā vai Lejasciemā, pārnakšņot mājās un no rīta ar darba transportu braukt uz Gulbeni. Visas domes automašīnas ir aprīkotas ar navigācijas sistēmu. Ja būs notikusi novirzīšanās no kursa, tas uzreiz būs redzams un par to būs jāsniedz paskaidrojums.
Var jau būt, ka nākamajā šīs pašvaldības sasaukumā pie varas nāks citu partiju deputāti ar citādiem uzstādījumiem un būs vilinoši atcelt ierobežojumus transporta izmantošanā, bet tas būs jāpamato un jāizskaidro sabiedrībai! Viegli tas nebūs. Jau tagad varu pateikt, ka ietaupījums no transporta racionālas izmantošanas (aizliegumu braukt uz darbinieka dzīvesvietu) ir ievērojams, piemēram, 20 automašīnu nobraukums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu ir par
19 042 km nobraukumu mēnesī mazāk – apmēram 15 960 eiro ietaupījums gadā, bet tas ir tikai par 20 automašīnām. Tagad, kad katrai pašvaldības automašīnai ir navigācija un spēkā ir aizliegums lietot šo transportu privātām vajadzībām, var secināt – iepriekš 40 procentos gadījumu darba automašīnas tika lietotas nokļūšanai no mājām uz darbu un otrādi. Vai tas bija normāli? Skaitļu valoda ir nežēlīga.
– Kur novada dome tiesīga izlietot naudu, kas ietaupīta, iegrožojot izšķērdību transporta lietošanā?
– Tās ir noteiktas pozīcijas. Pabalsti, piemaksas vai kādu neatliekamu situāciju risināšana. Rēķinu, ka ar ietaupīto summu pilnīgi pietiktu, lai nodrošinātu lielāku vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu pašvaldībā – līdz 250 eiro. Vai nav lieliski?
Nauda ir jātaupa un jāpārtrauc izšķērdēšana daudzās jomās pašvaldībā, kur līdz šim tas pieļauts. Jāņem vērā, ka nākamgad valstī tiks palielināta minimālā mēnešalga par 50 eiro, bet pašvaldības budžets ir ierobežots. Tas nozīmē, ka ir jāizsver viss, kur un kā tērējam pašvaldības naudu. Sabiedrībā jau izvērtusies diskusija par to, ka daudz stingrāk tiks kontrolēta kaut vai kultūras un sporta nozarei atvēlētās naudas izlietošana. Visas vēlmes simtprocentīgi apmierināt nespēsim. Basketbola komandu “Buki/BJSS” pašvaldība atbalstīs arī turpmāk, bet ne jau vienkārši tāpat. Gribas, lai komanda nosprauž mērķi, piemēram, par iekļūšanu desmit labāko komandu sastāvā LBL 2.divīzijas jaunajā turnīrā. Un tad uz šo mērķi ir jāiet! Nepastāvēs vairs “iezīmētās” naudas summas.
Un tajā pašā laikā ir jomas, kur līdz šim darīts nepietiekami. Piemēram, iekšpagalmu sakārtošanā Gulbenē daudzdzīvokļu māju masīvos, bērnu rotaļlaukumu izveidē, ceļa zīmju sakārtošanā. Šajās dienās novadā un Gulbenē nebija nekā aktuālāka par plūdiem. Cilvēki ir nākuši uz novada domi, uzticējuši savu sāpi. Pats esmu braucis skatīties pie viņiem, kā tas izskatās dabā. Esam novada domē meklējuši operatīvos risinājumus. Piemēram, Gulbenē to darījām kopā ar pilsētas pārvaldes darbinieku Jāni Krastiņu. Brīvības iela, Dzirnavu dīķis, Ozolu iela, Emzes parks – tas ir virszemes ūdens novadgrāvju saslēgums, kas atsevišķos brīžos kļūst neefektīvs. Esam sev pateikuši, ka pasīvi negaidīsim Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespēju. Jārīkojas ir ātrāk, uzreiz. Steidzami ar kompetentu inženieru palīdzību (SIA “Vidzemes būvnieks”) jānoskaidro, kas jāmaina, kā un kur jārīkojas, lai kritiskās situācijās virszemes ūdeņu novadīšana pilsētā uzlabotos. Ja mēs atrastu risinājumu, kā plūdu laikā paātrināt ūdens līmeņa straujāku krišanos, piemēram, par desmit centimetriem, tas būtu labi. Jāmēģina atrisināt problēma, ka Emzes parka un Beļavas pagasta puses (līdz Miera ielai) ūdens notece netecētu caur pilsētu, caur Dzirnavu dīķi.
– Kas ir jūsu stimuls darbā?
– Es gribētu panākt, lai sabiedrība cienītu pašvaldības darbiniekus! To var veicināt tikai godīga un taisnīga budžeta līdzekļu tērēšana. Bija taču tautā iesakņojies priekšstats, ka pašvaldības darbinieki tikai saņem lielas algas, braukā ar darba transportu, kurp vien vēlas, darba laikā dzer kafiju, svin jubilejas, staigā pa veikaliem. Vēlamies pierādīt, ka pašvaldības darbinieki ir tādi paši darba ņēmēji kā visi citi cilvēki novadā. Arī uz mums attiecas darba laika ievērošana, savu darba pienākumu izpratne un pildīšana, ētikas ievērošana darba kolektīvā un saskarsmē ar iedzīvotājiem. Vēlos, lai nevienam nebūtu pamata teikt: “Visi ir vienlīdzīgi, bet pašvaldības darbinieki ir vienlīdzīgāki par citiem.” Pašvaldībā mūsu iekšējo uzstādījumu atslēgvārdi ir: atklātība – kontrole – atbildība. Runa ir par caurspīdību pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumā. Vēlamies skaidrot savus lēmumus un arī darām to. Mēs negribam klusēt. Mums ir savs viedoklis, ar kuru vēlamies dalīties, stāstīt, skaidrot sabiedrībai. Arī pašvaldības darbā ne viss var izdoties, var būt arī kļūdas. Kāds vienmēr par to ir atbildīgs. Nedrīkst klusēt. Ja vadība nereaģē uz kļūdām, aplamībām, ja kopā ar darbiniekiem nemeklē iemeslus, tad nepareizības tiek akceptētas kā normāla darba prakse. Rodas doma – tas jau nekas, nevienam par to nekas nebūs, algu pilnā apmērā visi saņems tā kā tā…
– Domē vadība padotajiem biežāk nekā agrāk liekot rakstīt paskaidrojumus. Vai taisnība?
– Tā ir tā kontrole un atbildība! Ir situācijas, kur ir vajadzīgs saņemt paskaidrojumu no darbinieka. Gulbenes novadā šāda prakse ir jaunums. Taču citās Latvijas pašvaldībās – realitāte! Zinu tādas pašvaldības, kur izpilddirektors nodaļu vadītājiem gadā oficiāli izsaka trīs līdz piecas piezīmes vai rājienus. Gulbenes novada domē neatminos, kad būtu kaut kas tāds bijis. Pašvaldības katra gada publiskajā pārskatā šādai informācijai ir jābūt atspoguļoti. Tur nekā tāda nav.
Bezprincipu laiks novada domē ir beidzies. Ja darbinieks ir parakstījis kādu līgumu vai saņēmis kādu rīkojumu, vēlāk ir jāizkontrolē, kā šis uzdevums ir izpildīts. Tā nav neuzticēšanās. Tā ir normāla darba prakse, kas neļauj ieslīdēt rutīnā, mudina domāt, attīstīties zināšanās, pieredzē un kompetencē. Galu galā tas mudina strādāt ātri, nestiept tīšām laiku. Droši vien ir cilvēki, kurus kontrolēšana satrauc. Ir tādi, kuri šo satraukumu dēvē pa baiļu atmosfēru un neziņu par savu rītdienu, par to, vai viņiem ir garantēts darbs domē līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Garantiju patiešām nav. Nav svarīgi, vai darbiniekam ir 30 gadu vai 50+ gadu. Par to vispār nav runa! Galvenais kritērijs ir profesionalitāte un darbaspējas. Zemapziņā no stingrām prasībām darbā baidās tie, kuri apzinās savu nepietiekamo noslogotību. Viņi izplata baumas, kuru atskaņas pēc tam atgriežas domē. Man ir teikuši, ka mēs ar domes priekšsēdētāju Andri Vējiņu darbā esot izveidojuši “koncentrācijas nometni”. Bet atklāti jau neviens savas pretenzijas neizsaka. Vai nav dīvaini? Domē taču neviens bez pusdienām, pīppauzēm vai kafijas pauzēm nav palicis. Par to nevienam nav aizrādīts. Arī kolēģi darbavietā joprojām apsveic cits citu jubilejās. Taču darba pienākumi ir un paliek pirmajā vietā. Visiem tas ir jāsaprot.
– Ir par daudz darbinieku! Vai piekrītat?
– Iedzīvotāju novadā paliek mazāk, bet darbinieku skaits pašvaldībā nesarūk. Paradokss, vai ne? Varētu būt mazāk darbinieku. To sapratu jau tad, kad šeit tiku strādājis par juristu iepriekšējos sasaukumos. Es lieliski redzēju, kurš garlaikojas jeb, tēlaini izsakoties, darba laikā uzsit klačas. Ir darbinieki, kuri nav pilnībā noslogoti. Šāda situācija nav godīga pret godprātīgajiem darbiniekiem, tas rada nevienlīdzību un neapmierinātību. Arī citi domē tā pasaka: “Mūsu ir par daudz.” Es ļoti cienu tos, kas spēj to atzīt. Tātad darba taktika ir nepareiza, ir jāpārskata pienākumi. Kāpēc vajadzīgas divas darba vietas, ja galā var tikt viens cilvēks? Nav jāvērtē personālijas, bet darba rezultāti. Pašvaldībā atsevišķos gadījumos saskatu dublēšanos konkrēta darba veikšanā. Piemēram, ir darbinieks, bet mēs vēl pērkam ārpakalpojumu. Aplami! Ir arī tādi darbinieki, kuriem sakrīt amata apraksts. Tur ir vajadzīgas korekcijas. Par ko es iestājos – par pagastu pārvalžu saglabāšanu! Ja gribam, lai lauki nepaliktu bez cilvēkiem, pārvaldes ir jāsaglabā.
– Cik procentu no domes darbiniekiem ir arodbiedrības biedri?
– Neliela daļa – apmēram 20 darbinieki. Darba ņēmēji, manuprāt, ne vienmēr adekvāti izprot arodbiedrības lomu. Varbūt tāpēc, ka valda novecojuši priekšstati. Ar kādiem argumentiem parasti arodbiedrība cenšas sev piesaistīt jaunus biedrus? Ar apgalvojumu, ka arodbiedrības biedru nekad nevarēs atlaist no darba. Reāli tā nav. Ja būs jāatlaiž, atlaidīs agrāk vai vēlāk ar tiesas starpniecību. Taču arodbiedrībai vajadzētu pielietot citu taktiku – skaidrot, ka aizsargās darba ņēmēju intereses, kļūstot par starpnieku attiecībās ar darba devēju, līdz konflikta risinājumā ir panākts izlīgums.
