Gulbenes rajonā vēlētāju informētības līmenis par 8.Saeimas vēlēšanām ir nepietiekams. Par to pārliecinājāmies, aptaujājot pagastu iedzīvotājus.
Gulbenes rajonā vēlētāju informētības līmenis par 8.Saeimas vēlēšanām ir nepietiekams. Par to pārliecinājāmies, aptaujājot pagastu iedzīvotājus. Līdzīga situācija ir arī citviet Latvijā, kur tikai 30,7 procenti jeb katrs trešais vēlētājs zināja, ka 8.Saeimu vēlēsim šā gada 5.oktobrī.
“Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jau rīt, tad pašreizējais vēlētāju informētības līmenis būtu vairāk nekā neapmierinošs, bet līdz vēlēšanām vēl atlikuši vairāk nekā trīs mēneši, tāpēc iespējams veikt Centrālās vēlēšanu komisijas plānoto informēšanas kampaņu,” atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Vairākos rajona pagastos iedzīvotāji apliecināja, ka par vēlēšanu norisi informācija esot pietiekama, tomēr kļūdaini skaidroja, ka Saeimas vēlēšanas ilgs divas dienas, ka tās notiks svētdien, ka nobalsot varēšot arī iepriekš.
“Zinu, ka vajadzēs atkal doties vēlēt kaut kad oktobrī, bet datumam uzmanību nepievēršu,” bilda kāds Galgauskas pagasta iedzīvotājs. Visi aptaujātie vēlētāji bija pārliecināti, ka obligāta prasība ir pieraksts pasē. Tikai daži teica, ka jaunajā personu apliecinošajā dokumentā pierakstam nozīmes nebūs. Salīdzinoši informētāki vēlētāji bija par to, no cik gadu vecuma atļauts piedalīties Saeimas vēlēšanās, un atbildēja, ka Latvijā vēlēšanu tiesības ir no 18 gadu vecuma.
Latvijā gandrīz puse vēlētāju nezina, ka 8.Saeimas vēlēšanas notiek tikai vienu dienu un tā ir sestdiena, bet atšķirībā no vietējo pašvaldību vēlēšanām, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās, pieraksts pasē nav nepieciešams.
“Tas nozīmē, ka vēlētāji pēc izvēles neatkarīgi no dzīvesvietas pieraksta pasē vēlēšanu dienā – 5.oktobrī – drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs,” atgādina A.Cimdars.
Lielākā daļa vēlētāju atzīst, ka visam, kas saistīts ar gaidāmajām 8.Saeimas vēlēšanām, viņi sekojot līdzi partiju reklāmām preses izdevumos, radio un televīzijas pārraidēs. Izrādās, ka vēlēšanu iecirkņos ar šiem materiāliem iepazīstas tikai 46,8 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet partiju aģitācijas materiālus lasa tikai katrs trešais jeb 30,9 procenti vēlētāju. Niecīgs ir to vēlētāju procents, kuri labprāt piedalās partiju rīkotajās diskusijās.
