Māte: dēla balsi nebija dzirdējusi pusgadu.
Māte: dēla balsi nebija dzirdējusi pusgadu
Pirms Ziemassvētkiem “Dzirkstele” aicināja palīdzēt sešus gadus vecajam Dzintaram Pacēvičam no Tirzas pagasta – ziedot naudu operācijai.
10.februārī Dzintars kopā ar māmiņu Evitu Paideri atgriezies no Somijas, kur 9.februārī viņam ar lāzera aparātu, kāda Latvijā šobrīd nav, veica balsenes operāciju, piededzinot papilomas (kārpas).
Tagad zēns spēj runāt. Pirms tam Dzintars runāja tikai čukstus. Operācija, kas ilgusi 50 minūtes, maksājusi 990 eiro. Par finansiālo atbalstu puisēna māmiņa pateicas visiem atsaucīgajiem Latvijas cilvēkiem, kas pēc publikācijas avīzē un paziņojuma “Panorāmā” saziedoja vairāk par lūgto naudas summu.
“Tas ir forši, ka tagad varu runāt un draugi mani dzird,” saka Dzintars un stāsta, kā viņam izdevies pārsteigt māmiņu. “Viņa no skolas zvanīja uz mājām vecmammai. Pie telefona piegāju es. Mamma mani nepazina un prasīja, kas runā. Laikam domāja, ka ir piezvanījusi nepareizi. Atbildēju, ka tas esmu es – Dzintars.”
Evita atzīstas, ka patiesi pēkšņi apjukusi, saklausot dēla balsi, ko nebija dzirdējusi pusgadu. Lai gan Rīgā zēnam veiktas vairākas operācijas, kuru laikā kārpas nokniebtas, nekas neesot līdzējis.
Dzintars kopā ar vecāko brāli Edgaru katru dienu apmeklē nodarbības piecus un sešus gadus veco bērnu grupā Druvienas pamatskolā, kur strādā arī viņa māmiņa. Skolotāja Ineta Dreimane Dzintaru raksturo kā dzīvespriecīgu zēnu, kas labi saprotas ar vienaudžiem.
“Pēc atgriešanās no Somijas Dzintars mums gatavoja pārsteigumu un sākumā viltīgi slēpa, ka spēj runāt, tāpēc, izdzirdot viņu runājam, visiem mutes no brīnumiem bija vaļā. Tas ir brīnišķīgi, ka Dzintars tagad var kontaktēties ar pārējiem, un tie viņu dzird,” priecājas audzinātāja Ineta Dreimane.
22.martā Dzintars atkal mēros ceļu uz Somiju, lai veiktu vēl vienu līdzīgu operāciju, jo diemžēl izrādās, ka retā slimība – balsenes papilomatoze – nav pilnībā izārstējama. Pagaidām vēl nav izdevies izpētīt, kas to ierosina, bet statistika liecina, ka Latvijā katru gadu atklājot vienu šādu saslimšanu.
“Imunulogs izrakstīja zāles, kas maksā dārgi. Vienu mēnesi reizi dienā Dzintaram tās injicējam. Ārsti atzina, ka Dzintars esot pirmais, kam papilomas tik ātri parādās no jauna. Esot bērni, kam atkārtota operācija veikta tikai pēc septiņiem gadiem. Pa elektronisko pastu sazinos ar ārstu, kas dēlu operēja, stāstu, kā viņš jūtas. Biju pārsteigta par Somijas medicīnas darbinieku ārkārtīgi iejūtīgo attieksmi pret katru pacientu,” stāsta Evita. Viņa ir gatava darīt visu, lai palīdzētu dēlam. Tas nav viegli, jo Evita paralēli darbam skolā mācās arī Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolas 1.kursā.
