Gulbenes rajonā indīgā auga latvāņa izplatība konstatēta 50 hektāros. Tie ir 0,4 procenti no kopējās latvāņu aizņemtās platības Latvijā.
Gulbenes rajonā indīgā auga latvāņa izplatība konstatēta 50 hektāros. Tie ir 0,4 procenti no kopējās latvāņu aizņemtās platības Latvijā.
“Tas salīdzinājumā ar platībām citos rajonos it kā nav pārāk daudz, tomēr pietiekami, lai cilvēki izsargātos nokļūt tiešā kontaktā ar zaļo augu un negūtu smagus ādas apdegumus,” saka Gulbenes rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lucija Cīrule.
L.Cīrule stāsta, ka kopsaimniecību laikā Gulbenes rajona Staru paraugsaimniecība bijusi vienīgā, kur 0,3 hektāru platībā iesēti latvāņi izmēģinājumam, bet šodien tie ir arī citu pagastu laukos.
“Mazdārziņā vienu latvāni divus gadus audzēju skaistumam, bet tad nolēmu tomēr iznīcināt. Sākumā augu regulāri nopļāvu. Tas nelīdzēja, tāpēc tam apkārt izbēru gandrīz kilogramu sāls, kas latvānim nepatika,” stāsta L.Cīrule. Viņa uzskata, ka lielās platībās latvāņu iznīcināšana maksā dārgi, tāpēc vēl nav zināms, kādas tehnoloģijas lietojumu apstiprinās Zemkopības ministrija, kas šobrīd strādā pie latvāņu apkarošanas programmas īstenošanas Latvijā.
Latvijā latvāņi izplatījušies apmēram 12 182 hektāru platībā, bet lielākā šī ievestā un savulaik par “perspektīvāko lauksaimniecības kultūru” uzskatītā auga izplatība ir Madonas rajonā, kur tas aizņem 84 procentus no kopējās latvāņu platības Latvijā. Daudz latvāņu ir arī Cēsu, Talsu, Rīgas, Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajonā.
Speciālisti konstatējuši, ka lielākā latvāņu izplatība ir atklātās lauku platībās – 10 856 hektāros, krūmājos – 305, mežos – 225, ceļmalās – 353, grāvmalās – 282 hektāros.
“Ir bīstami, ka latvāņi aug arī ūdensbaseinu krasta joslās, aizņemot 161 hektāru no kopējās to platības Latvijā,” stāsta L.Cīrule.
