Viņi gatavi dažādot ražošanu un pelnīt vietējos tirgos
Krievijas ieviestā pārtikas importa aizlieguma dēļ ar pirmajām grūtībām sastapušies arī Gulbenes novada dārzeņu audzētāji. Aizliegums jau paspējis iespaidot dārzeņu cenas, jo Latvijas tirgu pārpludina poļu dārzeņi un augļi, kuriem arī agrāk bija salīdzinoši zemāka cena nekā Latvijā audzētajiem produktiem.
Krievijas aizliegums importēt augļus un dārzeņus jau sit pa mūsu ražotāju kabatu. Darbojos tiešās tirdzniecības tīklā. Lai nezaudētu savus klientus, nācās samazināt dārzeņu cenu, pretējā gadījumā savus burkānus un sīpolus, kuriem šogad jau tā ir augsta cena, varu ēst pati. Manai produkcijai cenas nosit uz leju gan tirdzniecības uzņēmumi, gan privātie klienti. Protams, es varētu iet viņiem pretim, bet man pārāk lieli ir transporta izdevumi. Jau šobrīd ir skaidrs, ka par gada sākumā plānoto peļņu varu aizmirst. Jau izpildot divus pēdējos pasūtījumus Rīgai, neko nenopelnīju. Labi, ka izgāju pa nulli. Ir klienti, kuri ir gatavi maksāt arī augstu cenu par manu saražoto produkciju, bet tādu nav daudz,” situāciju raksturo Tirzas pagasta zemnieku saimniecības „Avotiņi” saimniece Ligita Zvirbule. Lauksaimniece ir pārliecināta, ka nāksies pārorientēties uz tādas lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kam būs augsta un noturīga cena. „Manuprāt, tāpēc, ka tiek likvidētas cūkas, cilvēki iegādāsies produktus, kas satur vairāk olbaltumvielu, piemēram, uzturā vairāk lietos pupiņas. Nākamajā gadā pupiņas sēšu daudz vairāk. Arī pēdējo trīs gadu vērojumi liecina, ka pēc tām tirgū ir liels pieprasījums,” stāsta zemniece.
Tirzas pagasta SIA „Salenieki” saimniece Jana Saleniece arī pārliecinājusies, ka saimniecībā izaudzētajai produkcijai cena tirgū ir par 50 procentiem mazāka. To gan viņa pagaidām nesaista ar Krievijas ietekmi, bet ar to, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas audzēt kādu konkrētu lauksaimniecības kultūru. „Ceram, ka nākamajā gadā salātus tik daudz citi neaudzēs, bet orientēsies uz kaut ko citu. Savu produkciju vedam uz Rīgu uzņēmumam, kurš to pārdod tālāk,” stāsta J.Saleniece.
SIA „Vecpāpani” saimnieks Māris Brencis domā, ka mazie lauksaimniecības produktu ražotāji kaut kā caur adatas aci izlīdīs, savus ražojumus pārdodot mājražotāju tirdziņos. Daudz grūtāk būs tiem lauksaimniekiem, kuri dārzeņus un augļus audzē lielās platībās. „Kamēr cilvēkiem garšos mūsu saimniecībā ražotie ābolu čipsi, nav iemesla satraukumam, jo, būdams mazais ražotājs, kaut kā tikšu ar visu galā. Lielajā tirgū konkurēt nevaram, tāpēc ceram, ka latviešu cilvēki izvēlēsies Latvijā audzēto produkciju.”
SIA „Dimdiņi Agro” augkopības un ražošanas nozares vadītājs Ainārs Sebris atzīst, ka sankcijas lielākā vai mazākā mērā iespaidos visus dārzeņus ražotājus, bet pagaidām uzņēmuma darbību tās neiespaido. „Tas ir tāpēc, ka uz Krieviju eksportējam nevis svaigus, bet jau pārstrādātus, piemēram, štovētus kāpostus, kāpostu sulu un tamlīdzīgi. Pagājušajā nedēļā uz Krieviju tika nosūtīta kārtējā kāpostu pārstrādes produkcija, kas veiksmīgi izgāja muitu. Šobrīd mums kā ražotājiem nav pretenziju pret Krieviju un droši vien arī nebūs,” saka A.Sebris. Saimniecībā šogad esot padevusies laba kāpostu raža, jo laika apstākļi tiem bijuši labvēlīgi. Kāposti pagaidām tiekot vākti tikai skābēšanai.
