Daudzos pagastos pirmsskolas vecuma bērniem nav iespējas apmeklēt bērnudārzu, un ir atrasts cits risinājums: mazos vecāki ved uz pirmsskoliņu: vai nu tikai rotaļu grupiņu jaunākos, vai uz pirmsskolas mācībām sešgadīgos.
Daudzos pagastos pirmsskolas vecuma bērniem nav iespējas apmeklēt bērnudārzu, un ir atrasts cits risinājums: mazos vecāki ved uz pirmsskoliņu: vai nu tikai rotaļu grupiņu jaunākos, vai uz pirmsskolas mācībām sešgadīgos.
Iecere šādai sākumizglītības iegūšanai ir kļuvusi par realitāti, un maija pēdējā dienā mazie bērni un nākamie pirmsskolnieki no Tirzas pagasta “mazās skoliņas” svinēja tādu kā izlaidumu. Tagad rezultāti iepriecina gan vecākus, gan nākamo pirmās klases audzinātāju: ja iepriekš uz logopēdijas stundām pie skolotājas Bumbures gāja līdz četrpadsmit bērniem, tad, šo gadu beidzot, liekas, ka nav lielu runas problēmu. Mūzikas ietekmē, dziedot un kustoties tās ritmā, valodiņa ir uzlabojusies un paplašinājusies. Arī sporta zāle kļuvusi par ierastu vietu veiklības nodarbībām, stafetes skrējieniem, bumbas spēlēm. Vecāki aptaujas anketās raksta: “Kad bērns sāka apmeklēt “mazo skoliņu”, bija nedrošs, mazrunīgs, nemācēja dalīties ar citiem, bija aušīgs un nespēja organizēties darbam ar grāmatu, bija nedrošu rociņu, nepadevās zīmēšana. Tagad bērns rautin raujas uz savu kolektīvu, ir zinātkāri, ļoti respektē skolotājas, dzied, zina daudz dzejolīšu, droši izpauž sevi dziesmās, ir jūtama bērna strauja attīstība. Klasē ir daudz dažādu rotaļlietu un mācību līdzekļu, pret kuriem māca izturēties saudzīgi. Mājās nebūtu ne laika ar bērnu nodarboties, ne zināšanu. Bez tam bērni ir uzraudzīti, paēdināti un drošā vidē. Prātā par “mazo skoliņu” nenāk neviens slikts vārds, tikai pateicība.”
Kopš maija sākuma skolotājai Ligitai Trekšei palīdz nākamā pedagoģe Inese Markova, kas uzsākusi mācības Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā Alūksnes filiālē.
Skolotāja L.Trekše ar mīlestību un gādību izturas pret ikvienu sev uzticēto bērnu. Viņai ir Cēsu mūzikas vidusskolas un Daugavpils universitātē iegūtā zināšanu bagāža, ko viņa papildina ar savām atziņām, novērojumiem un pilnveido dažādos kursos, un ir droša, ka ir spējīga strādāt vēl radošāk. Bērnu attīstību un mācību prasmju atspoguļojums sakārtots speciālās mapēs, kur redzams lielais bērnu attīstības progress, ko pamanījusi arī sabiedrība. Bērni vairākas reizes koncertējuši sociālās aprūpes centrā, un ļoti vēlas sniegt koncertus arī turpmāk. Mazie skolēni, nesen beidzot mācību kursu, kārtojuši kaut ko līdzīgu eksāmenam: rakstījuši rakstu darbu, lasījuši svešu tekstu, zīmējuši un atrādījuši savas prasmes arī dziesmās un kustībās. Kad vaicāju, kā skolotāja tiek galā ar negatīvām bērnu emocijām, draiskuļošanos un blēņošanos, uzzinu, ka konfliktus atrisina ar vārda spēku, noskaitot visi kopā Tēvreizi, tādējādi iemācot bērniem arī kristīgās mācības pamatus. Skolotāja gatavojoties katrai stundai, katram bērnam, sagaidot jaunu dienu ar smaidu. Bieži viesi pie mazajiem bērniem ir arī šāgada skolas beidzēji, kuru audzinātāja arī ir L.Trekše. Arī viņas lielā audzināmā klase cienī savu skolotāju. Tāpat kā pašreiz no ligzdām izlido jaunie putnēni, “mazās skoliņas” bērni “aizlido” brīvdienās un atgriezīsies skolā rudenī jau kā skolēni. Laimīgu vasaru!
