Maija sākumā Gulbenes ģimnāzijas skolnieces L.Lukjanova, L.Trule, L.Rinķe, L.Apinīte, L.Tīruma, kuras uzvarēja viktorīnā “Pazīsti Eiropu”, ko visa gada garumā skolā organizēja Eiropas klubs, devās uz EP Strasbūrā.
Maija sākumā Gulbenes ģimnāzijas skolnieces Līva Lukjanova, Līga Trule, Linda Rinķe, Liene Apinīte, Laura Tīruma, Arita Lapsa un Santa Rubene no Eiropas kluba, kā arī Inga Zelča, Ina Miča un Līga Klēbaha, kuras uzvarēja viktorīnā “Pazīsti Eiropu”, ko visa gada garumā skolā organizēja Eiropas klubs, devās uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā.
Meitenēm līdzi devās arī skolotāja Biruta Pjalkovska. Tikai pateicoties skolotājas ātrajai reakcijai, bija iespēja nokļūt Strasbūrā. Iespēja pieteikties šim braucienam bija 30 Latvijas jauniešiem. Visu dalībvalstu jauniešus uzaicināja Eiropas Parlaments, piešķirot katram 316 eiro un apmaksātus ceļa izdevumus. No Latvijas bija četras skolas – Rīgas angļu ģimnāzija (septiņi jaunieši), Liepājas 6.vidusskola (desmit jaunieši), Jelgavas rajona Vircavas vidusskola (trīs jaunieši) un Gulbenes ģimnāzija (desmit jaunieši), kā arī trīs skolotājas. Taču jauniešu galvenais uzdevums bija organizēt šo braucienu pašiem par Eiropas Savienības doto naudu.
Eiropas Parlamentu apmeklēja apmēram 700 jauniešu un skolotāju no 27 valstīm. Katrs runāja savā valodā. Strasbūrā varēja dzirdēt visas 20 oficiālās ES valodas.
Galvenais mērķis bija apskatīt Eiropas Parlamentu, piedalīties debatēs. Jaunieši piedalījās plenārsēdes imitācijā. Pirms tam bija dotas tēmas, par kurām iepriekš vajadzēja sagatavoties, un tad varēja izteikt savu viedokli. Jauniešu plenārsēde bija veltīta 60.gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām. “Tāpēc šī tēma tika arī apspēlēta gan tā, kā tas īstenībā ir vai nav, gan kā tas varētu attīstīties tālāk un kā jaunā Eiropas konstitūcija varētu to veicināt,” stāsta skolotāja Biruta.
Meitenes atzinās, ka bija pat iespēja iejusties politiķu ādā, izmēģināt balsošanu. Bija sešas tēmas, par kurām tika debatēts un runāts. Tad pēc katras tēmas vadītājs izveidoja jautājumu, par kuru jaunieši balsoja – “jā”, “nē” vai “atturos”. Meitenes atzina, ka tas bija ļoti interesanti. Lielas domstarpības radīja jautājums par nacionālismu, kas katrā valstī ir citādāks. “Mazās valstīs (Latvijā, Čehijā) tam nav slikta skaņa, bet lielās valstīs ir. Tā ir morāle, ka internacionālā sabiedrībā šo vārdu nevajag lietot,” atzīst skolotāja.
Strasbūrā jaunieši tika sadalīti grupās. Katrā bija četri jaunieši, katrs no savas valsts. Katrai grupai bija jāatbild uz 20 jautājumiem, kuri bija katrs savā oficiālajā ES valodā. Visprecīzāk atbildēja Aritas Lapsas grupa. “Manā grupā bija francūzis, poliete un lietuvietis. Mēs atbildējām uz 17 jautājumiem un uzvarējām,” stāsta Arita. Jaunieši ieguva kausu un citas balvas.
“Ļoti patika Džona Hjūma uzruna. Viņš 1998.gadā dabūja Nobela miera prēmiju par Ziemeļīrijas konflikta nolīdzināšanu. Mani patiešām fascinēja tā runa,” piebilst Santa Rubene. Meitenēm patika, kā jaunieši no dažādām valstīm prot aizstāvēt un izteikt savu viedokli. Pēc tam bija debates ar dažiem deputātiem. Meitenes uzsvēra, ka jaunieši patiešām aizstāvēja savu viedokli, kas bija gandrīz pretējs pieaugušo uzskatiem.
Skolotāja uzsvēra trīs Džona Hjūma principus, kurus vajadzētu ievērot: “Jārespektē citam cits, jāpieņem vienam otra atšķirības, un nekad nedrīkst cīnieties pret atšķirībām; jāmēģina atrast kopīgi tilti un kopīgs mērķis; kopā jālej sviedri, nevis asinis.”
“Izglītība ir nacionāls uzdevums. ES nekad nereglamentēs neko tādu, ka visi tagad darīsim tā, ka ES var tikai veicināt kaut ko tādu vai dot impulsus. Izglītība ir tas lauciņš, kur jāsaglabā nacionālā identitāte un jāpilnveido šīs mūsu atšķirības. Ar izglītību jāaudzina katram sava nacionalitāte,” uzsver skolotāja Biruta.
Meitenes joprojām par ceļojumu ir sajūsmā, bijušas jaunas iepazīšanās, iegūti jauni draugi, ar kuriem tiek uzturēti kontakti. “Bija interesanti, ir prieks, ka tāds pasākums vispār ir. Arī jutāmies labi, tikai vienu gadu esam ES, un jau mūs aicina, lai parādītu, kā dzīvo un strādā,” saka skolotāja. Kā trūkumu meitenes min, ka daudzi nemaz nezina, ko dara EP deputāti. Meitenes Strasbūrā uzzināja, ka deputāti ir iesnieguši rezolūciju (tā ir pieņemta), ka EP nosoda okupāciju. Meitenes atzīst, ka tas ir pārējo deputātu ilgs darbs, par ko nezinām. “Mums likās, ka tas ir nozīmīgs pasākums, visu ES dalībvalstu jaunieši vienā dienā saaicināti uz parlamentu. No Latvijas tur bija tikai 30 bērni. Filmēja, bet Latvijas televīzijā neparādīja, ka EP šodien ir uzaicinājis jauniešus.”
Meitenes atzīst, ka beigās brīvais laiks pat pietrūka, gribējās tik daudz ko izdarīt. Jauniešu viesnīcā meitenes iepazinās ar ļoti daudziem jaukiem cilvēkiem, piemēram, ar Francijas un Nīderlandes jauniešiem. “Bija laba iespēja uzlabot angļu valodas zināšanas, jo visu laiku nācās runāt angliski. Bija padomāts par visu, lai jaunieši justos patiešām labi – internets, bukleti par Franciju, fantastiska ēdināšana, biljards, diskotēka. Ir labi jūtams, ka dzīves līmenis tur ir augstāks. Viss ir kārtīgs, sakopts,” atzīst visas meitenes.
Par braucienu visām ir labas atmiņas. Esot bijis patiešām ļoti interesanti. Neesot pat bijis laika skumt pēc mājām. Tas esot bijis kā piedzīvojums. Meitenes atzīst, ka nav tā, ka nav iespēju un naudas. Viņi to dod, vajag tikai ņemt. Meitenes aicina jauniešus piedalīties šādos projektos. Tajā pašā laikā atzīst, ka daudzi Gulbenes jaunieši nemaz nezina, ka var uzrakstīt projektu un saņemt atmaksātu braucienu. Protams, jākontaktējas ar citiem jauniešiem. Viņas vēlas visiem pateikt, ka vajag tikai gribēt, un tad viss ir iespējams. Mazliet zināšanu, mazliet mērķtiecības, mazliet veiksmes un – aiziet!
