Zigfrīda Liedes mīļākā krāsa ir sarkanā un baltā, gardākais ēdiens – piens, vislabprātāk klausās mūziku, kas aizrauj tik ļoti, ka var raudāt. Šim cilvēkam ir jauneklīga un reizē tik gudra dvēsele kā sirmgalvim.
Zigfrīda Liedes mīļākā krāsa ir sarkanā un baltā, gardākais ēdiens – piens, vislabprātāk klausās mūziku, kas aizrauj tik ļoti, ka var raudāt. Šim cilvēkam ir jauneklīga un reizē tik gudra dvēsele kā sirmgalvim.
Sarunu ar “Dzirksteli” Z. Liede sāk, stāstot, ka viņa mamma ir cēlusies no Gulbenes puses. Pats dzimis Kurzemē, bet jūt sevī Vidzemes un Latgales saknes. Lielu daļu mūža viņš dzīvojis un strādājis kā parasts cilvēks. Bijis labs speciālists celtniecībā. Un tad – likteņa pavērsiens.
1976.gadā ar saindēšanos smagi saslimusi Zigfrīda mazā meitiņa, viņa slimnīcā nogulējusi vairāk nekā trīs mēnešus, ārsti jau teikuši, ka mazā nodzīvos vairs tikai pāris stundas, lai tēvs atvadās no bērna. “Mana mamma sacīja, lai pamēģinu glābt meitu, jo arī mans tēvs pratis dziedināt,” stāsta viņš. Zigfrīds izņēmis meitu no slimnīcas, pārvedis mājās. Kā vien mīlošs tēvs to var, viņš sēdējis pie meitas gultiņas stundu pēc stundas visu nakti, lūdzot Dievu, ar savu enerģiju sargājot bērnu, noglāstot pierīti. Un meita pamazām atlabusi, no rīta viņa jau kļuvusi vesela. Ārsti bijuši izbrīnīti. Tā liktenis Zigfrīdu piespieda atklāt sevī dziednieka spējas un pielietot tās. Astrologi viņam ir teikuši, ka citādāk nemaz nevarējis būt, jo viņš ir dziednieks jau septītajā paaudzē. Pirmoreiz Zigfrīda senčos šī Dieva dāvana apjausta 15.gadsimtā. Viņš tic dvēseles pārdzimšanai un ir pārliecināts, ka viņa aicinājums uz šīs zemes ir palīdzēt sirgstošajiem, vecajiem, bērniem, garā vājajiem, cilvēkiem, kurus nomāc atkarība no alkohola, smēķēšanas un azartspēlēm.
Jūs esat dziednieks…
Ja cilvēks pats nav piedzīvojis dvēseles satricinājumu, tad viņā nekas nenotiek. Tikai pēc tam šis talants var pēkšņi izpausties. Par dziednieku nevar izmācīties, par dziednieku ir jāpiedzimst. Ir tikai tas, ko Dievs ir devis. Ir, protams, kursi, izglītības iestādes, kur iemāca dziedināšanas tehnoloģijas. Taču ne skola, ne kursi cilvēkā neieliks to dvēseli, kāda ir dziedniekam.
Līdz šā gada 13.jūlijam biju tikai parasts dziednieks, bet pēc svētceļojuma uz Šarmetu Ēģiptē esmu iesvētīts šajā misijā palīdzēt cilvēkiem, dziedināt dvēseles. Tagad jūtos citāds nekā līdz šim. Ir kaut kas noticis, mainījies manī pašā.
Ja līdz šim pret cilvēkiem biju diezgan strikti noskaņots, tad tagad izjūtu ikviena cilvēka bēdas, sāpes. Manā dvēselē ir atvērti kanāli, kas izjūt līdzcietību pret ikvienu dzīvu būtni.
Kad devāties svētceļojumā uz Ēģipti, vai nebija bail no teroristiem?
Jutu sevī Dieva aicinājumu, par briesmām nedomāju. Ēģiptē biju tuvumā sprādzieniem. Taču Dievs mani pasargāja no nelaimes. Gājiens uz svētvietu Moiseja kalnā 280 metru augstumā ilga diennakti, jo, lai nokļūtu tur, pa akmens pakāpieniem serpentīna joslā bija jāmēro pieci kilometri. Pēdējie 150 metri bija vismokošākie. Gājām naktī. Kalna virsotni sasniedzām piecos no rīta. Mūs iepriekš brīdināja, ka kalna virsotni nesasniegs tie, kas ir grēkojuši. Divi no grupas patiesi nevarēja izturēt šo ceļu. Pārējie tikām virsotnē, redzējām saullēktu, saņēmām svētību. Dienā, ejot atpakaļ, redzējām, cik patiesībā bīstams ir šis ceļš.
Tā ir līdzība ar cilvēka mūžu. Arī jūsējais nav viegls.
Esmu gaišdzirdis. Tās nav balsis, ko es dzirdu. Tad jau es būtu traks! Pats nezinu kā, bet rodas atbildes uz jautājumiem. Kas ir dziednieks? Tā ir tikpat sena profesija kā cilvēce. Medicīnai ir tikai daži simti gadu, dziedniecībai – gadu tūkstoši.
Medicīna sasniegusi kalngalus un sāk novecot, jo parastais slēdziens ir nogriezt, aizšūt. Dziednieki dod ticību cilvēkam, runā ar viņu un daudzreiz arī palīdz.
Kā jūs dziedināt?
Tieša kontakta var arī nebūt. Es varu palīdzēt cilvēkam, būdams tūkstošiem kilometru attālumā no viņa. Varu darboties, pat nepieliekot roku cilvēkam, man tikai vajag zināt viņa vārdu, domas un sajūtas.
Mani pacienti saka, ka atliekot tikai iedomāties par mani un pāriet visas sāpes. Tā ir. Cilvēks paņem vizītkarti, uz kuras uzrakstīts mans vārds, pieskaras tai, un sāpes pāriet. Pietiek palūkoties, pieskarties manam fotoattēlam žurnālā vai grāmatā, un kaites pāries.
Man piezvanīja kāda sieva no Latgales un sūdzējās, ka viņai uz kājas ir liela tropiskā čūla no ceļgala līdz potītei. Sazvanījāmies aptuveni četras reizes, un tad jau viņa tālrunī laimīga paziņoja, ka esot man pateicību parādā, jo ir izveseļojusies. Kāja esot sadzijusi.
Citu sāpes un ciešanas dziednieks paņem sev. Citādāk nevar strādāt, ja caur sevi neizlaiž visas negatīvās enerģijas, visu slikto, kas ir pacientam. Dziedniekam jāprot “uzlikt sev aizsardzību”. Es par to nedomāju. Taču manī automātiski nostrādā kaut kas tāds. Manī citu kaites, domas nepaliek, tās aiziet kā pa adatas aci.
Kad mēs, cilvēki, esam pakļauti slimībām, nepatikšanām un nelaimēm?
Cilvēks slikto sev piesaista ar negatīvām domām. Nevajag noliegt, nevajag nopelt citus. Nevajag skaust, domāt ļaunu. Dzenoties pēc peļņas, cilvēks aizmirst būt saticīgs, laipns, iecietīgs. Tāpēc ir nervu stress, iekšējās kaites. Dziediniet sevi ar domām, ka “es esmu vesels, skaists, man ir labi, man nekas nekait, mani mīl un es mīlu cilvēkus”. Skatieties spogulī 30 reizes dienā un atkārtojiet sev šos vārdus! Pielūdziet Dievu rītā, vakarā un pusdienās. Un viss ies uz labo pusi. Ja dodat kādam savu foto, otrā pusē uzrakstiet vārdu, parakstieties. Vairāk ikdienā lietojiet savos dārzos izaudzēto, vietējo zemnieku saražoto, meža veltes, no avota, akas smeltu ūdeni!
Jūs palīdzat cilvēkiem atbrīvoties no netikumiem…
Palīdzu tikt uz ceļa spēlmaņiem. Smagāk nekā alkoholiķus atgriezt dzīvē ir smēķētājus. Arī homoseksuāļi var mainīt attieksmi pret dzimumiem. Atkarībās un izvirtībā nav nekā laba, jo liecina, ka pasaule ir pārsātinājusies ar izdomājumiem, kas ir nevajadzīgi. Viss ļaunais nāk no sātaniskām idejām – azartspēles, dzertuves, prostitūcija. Ļaunums krājas no dienas dienā. No skaudības, no lāstiem. Nedariet to, jo jūsu bērni un mazbērni saņem atpakaļ tos lāstus, ko jūs sūtiet citiem! Labāk aizlūdziet cilvēku, nevis skaudiet! Uzreiz būs gaišāk ap sirdi.
Bieži saka, ka dziednieki kodē. Nav tiesa. Mēs dziedinām dvēseli. Bija gadījums, kad 25 gadus vecs jauneklis azartspēlēs nospēlējis visu, dzīvokli ieskaitot. Māte izmisumā atveda dēlu pie manis. Desmit dienu laikā izglābu šo ģimeni. Par to man pašam ir prieks.
Ar kādām vēl raksturīgām kaitēm nāk cilvēki pēc palīdzības pie jums?
Bez skalpeļa palīdzības varu atdot redzi kataraktas slimniekiem, varu palīdzēt aklās zarnas saasinājuma gadījumā, varu veikt mugurkaula skriemeļu iebīdi, izstiepšanu. Bieži dziednieka palīdzību meklē pacientes, kurām ir mioma, rētas pēc operācijas. Bez skalpeļa palīdzu mastopātijas slimniecēm. Veiksmīgi ārstēju apdegumus, likvidējot arī kosmētiskos defektus.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Zigfrīds Liede.
– Dzimis: 1937.gada 3.septembrī Talsu rajona Tiņģerē, bet vecāki – māte Berta un tēvs Jānis – ir no Gulbenes un Balvu puses; tēvs 1944.gadā gājis bojā Osvencimas nāves nometnē.
– Izglītība: būvinženieris ar augstskolas diplomu un skolots dziednieks – mācījies augstskolās Čehijā un Francijā, turpina psiholoģijas studijas Maskavā.
– Reputācija: iekļauts šogad Krievijā iznākušās enciklopēdijas elitāro dziednieku skaitā.
– Dzīvo: Jūrmalā, Kauguros.
– Nodarbošanās: profesionāls dziednieks; strādā kopā ar kolēģi Silviju Pumpuri; abi ir Pasaules kristīgās dziednieku asociācijas (prezidents Nikolajs Federenko Maskavā) biedri.
Ģimenes stāvoklis: viens, ir meita Zigrīda un mazdēls Jānis.
– Par sevi saka: “Es atzīstu svētumu. Nekad neesmu bijis komjaunietis, nekad neesmu bijis komunistu partijā.
