Gulbenes slimnīcas operāciju zālē strādājošās māsas un māsu palīdzes ir sašutušas par galvenās ārstes Mudītes Jacevičas ieceri ar 1.aprīli veikt darba grafika reformu.
Gulbenes slimnīcas operāciju zālē strādājošās māsas un māsu palīdzes ir sašutušas par galvenās ārstes Mudītes Jacevičas ieceri ar 1.aprīli veikt darba grafika reformu.
Tā paredz, ka triju operācijas māsu vietā strādās divas anestēzijas māsas. Tāpat arī nebūs trīs anestēzijas māsas, bet tikai divas.
Vainojama KNAB vēstule vai līdzekļu trūkums?
Medicīnas māsas uzskata, ka represijas pret operācijas zālē strādājošo personālu esot sākušās, kad KNAB saņēmis anonīmu vēstuli par slimnīcā notiekošajām nelikumībām. “Mūs uzskata par neprognozējamu kolektīvu. Ārstei likās, ka mēs esam sūtījušas šo vēstuli, bet mēs to nesūtījām,” saka operāciju māsa Sigita Āmura.
28.janvārī galvenā ārste izsniegusi brīdinājumu par paredzētajām izmaiņām. “Brīdinājumā bija teikts, ka mums tiek piedāvāti darba līguma grozījumi, ar norādi, ja nepiekritīsim, ar mums tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Pirms tam ārste teica, ka tās divas operāciju māsas, kuras pirmās divas aizies uz administratīvo ēku un parakstīs brīdinājuma vēstuli, paliks darbā. Kura nepaspēs, tā aizies. Mēs, visas trīs operāciju māsas, aizgājām reizē un teicām, ka grozījumiem nepiekrītam,” atminas S.Āmura.
Viņa nenoliedz, ka ir arī nesaskaņas starp māsām. Kāda piekrita jaunajiem noteikumiem, kāda pretojās.
“Citām ir vienalga, kā strādāt, lai tikai būtu darbs un alga. Galvenā ārste gan solīja, ka mums visām būs vieta citās nodaļās. Tam gan īsti negribas ticēt. Kāpēc jāiet darīt cits darbs, ja man ir vajadzīgā kvalifikācija un tieši šī joma patīk?” jautā S.Āmura. Tam piekrīt arī citas māsas, kas norāda, ka darbs operāciju zālē ir tik specifisks, ka pēkšņi darboties citā jomā nemaz nebūtu tik vienkārši.
Meklējot palīdzību, māsas iestājušās arī Latvijas Māsu arodbiedrībā. Tās prezidents Aigars Lavrinovičs viesojies Gulbenes slimnīcā un iepazinies ar apstākļiem, runājis arī ar M.Jaceviču un izpratis situāciju. Tomēr vēlāk viņš izteicis minējumu, ka aicinās Veselības ministrijas ierēdņus noskaidrot, kas notiek Gulbenes slimnīcā. Viņš pat pieļāvis, ka māsu atlaišanas brīdī varētu iesūdzēt vadību tiesā. M.Jaceviča uzsver, ka pārmaiņām pamatā ir tikai un vienīgi slimnīcas ekonomiskais stāvoklis un vēlme darbu pilnveidot, nevis kāda iedomāta atriebība.
Darba apjoms palielināsies, bet alga?
Šobrīd Gulbenes slimnīcā strādā trīs operāciju māsas, katrai ir slodze. Ir arī trīs anestēzijas māsas un divas māsu palīdzes. Diennakts dežūrā operāciju un anestēziju māsa astoņas stundas atrodas slimnīcā, bet pārējo laiku dežūrē mājās un ir gatava jebkurā diennakts stundā doties uz slimnīcu, uz neatliekamu operāciju. Pēc tam divas diennaktis ir brīvas.
Ar 1.aprīli samazinās vienu slodzi operāciju māsām, nepilnu slodzi anestēziju māsām un māsu palīga vienu slodzi.
“Pēc pārmaiņām māsu darba apjoms palielināsies, bet alga paliks tā pati, par slodzi saņemot 110 latus pirms nodokļu nomaksas. Kad strādājām trijatā, tad mēnesī bija desmit dežūras. Ja paliek divas operāciju māsas, tad katrai būs jau 15 dežūras. Samazināšana esot nepieciešama tādēļ, ka nav noslogojuma. Galvenā ārste grib ekonomēt. Ja paliek divas medicīnas māsas, tad atkrīt iespēja piestrādāt. Kas notiks, ja kāda no māsām saslims vai dosies atvaļinājumā? Mēs šo jautājumu galvenajai ārstei uzdevām, un viņa atbildēja, ka tā neesot mūsu, bet gan vadības problēma,” saka S.Āmura.
Māsas uzskata, ka darba grafiks trijām operācijas māsām esot pietiekams. “Ir dienas, kad nav operāciju, bet janvāris un februāris bija noslogots. Divi cilvēki nevar nodrošināt neatliekamo palīdzību, pēdējā laikā ir arvien vairāk akūtu un smagu pacientu,” saka S.Āmura.
Ko darīt, ja mēnesī tikai 12 operācijas?
Galvenā ārste Mudīte Jaceviča šo notikumu nodēvē par “vētru ūdens glāzē”.
“Nebija plānots kādam nodarīt pāri. Bija plānotas pārmaiņas, lai sakārtotu Gulbenes slimnīcā ikdienas darbu. Analizējot slimnīcas peļņu, konstatējām, ka viens no vājākajiem posmiem ir operāciju zāle. Četros gados tā nopelna ceturto daļu no tā, ko patērē. Es nodaļu vadību iepazīstināju ar situāciju un lūdzu priekšlikumus, kā darbu varētu uzlabot. Priekšlikumu nebija, jo viņas uzskatīja, ka pārmaiņas nevajag. Darba grupa izstrādāja pārmaiņas darba grafikā. Pēc šīm izmaiņām atbrīvojas viena operāciju māsas slodze. Divas slodzes sadalot uz trim medicīnas māsām, viņām dotu iespēju arī piestrādāt. Mēs ļāvām mēnesi domāt, bet jutām, ka izpratnes nav,” saka ārste.
Mēnesī vidēji Gulbenes slimnīcā veic 12 operācijas, bet būtu jābūt vismaz sešām operācijām dienā, lai medicīnas māsas varētu nopelnīt algu. “Brīnos, ka viņas sūdzas par mazu algu. Operāciju māsām ir izdevīga darba samaksa. 110 lati pirms nodokļu nomaksas ir viņu alga, bet viņas saņem piemaksas par mājas dežūrām, par manipulācijām, par operācijām, darba kaitīgumu. Piemēram varu minēt salīdzinājumu no P.Stradiņa slimnīcas. Tur operāciju māsai astoņās stundās ir apmēram septiņas operācijas un alga ir 120 lati pirms nodokļu nomaksas,” saka M.Jaceviča.
Māsiņas gan piebilst, ka 110 latus saņem tikai no 1.janvāra, kad viss slimnīcas vidējais personāls rakstījis iebilduma vēstuli rajona padomei par nepamatoti mazu atalgojumu Gulbenes slimnīcā.
Gulbenes slimnīcas vecākā māsa Ženija Priedeslaipa atzīst, ka nevar pieļaut situāciju, kad kādam citam ir jānopelna alga operāciju māsai. “Ja mēs nemainīsimies, mēs nevarēsim izdzīvot. Esam pieņēmuši, ka līdz 17.00 strādās viena operāciju māsa, anestēzijas māsa un māsu palīdze, bet pēc 17.00 ārkārtas operācijās māsu palīdzes pienākumus veiks reanimācijas nodaļas māsu palīdze. Ārkārtas operācijas ir ļoti reti – 3 līdz 4 gadījumi mēnesī,” skaidro Ž.Priedeslaipa.
Galvenā ārste uzsver, ja māsas nevēlas šādus darba apstākļus, tad citus piedāvāt nevar. “Samazināšana nebija plānota, bet, ja medicīnas māsas nepieņem noteikumus, viņas mūs uz to piespiež,” viņa saka. Nenoliedzami pārmaiņas ar 1.aprīli būšot. M.Jaceviča skaidro, ka jaunais grafiks pacientiem problēmas neradīs. Reanimācijas nodaļas vadītāja Marija Reine gan piebilst, ja pieredzējušo operāciju māsu vietā nāktu strādāt jaunas, iespējams, sākumā paildzinātos operācijas un pacientam ilgāk nāktos būt narkozē.
No griestiem birst apmetums
Operāciju māsas ir neizpratnē, kādēļ ilgus gadus operāciju zāle nav pieredzējusi remontu, bet skaisti izremontēts galvenās ārstes kabinets. Vēl nesen operāciju zālē no griestiem biris apmetums. Stiprāka vēja brāzma atraujot logus. M.Jaceviča neslēpj, ka slimnīcā vēl daudzas telpas ir jāremontē. “Nauda jāsadala starp algām, remontiem, aparatūru un slimnīcas uzturēšanu. Skatāmies, kur slimnieks uzturas visilgāk, to vietu arī vēlamies sakārtot pēc iespējas ātrāk. Operāciju zāle ir perfekti sterila, ir vajadzīgā temperatūra – tas ir galvenais noteikums. Atzīstu, ka tur ir nepieciešams remonts, pienāks rinda arī operācijas zālei,” viņa saka.
