Pēdējos gados krietni ir palielinājies atsevišķu medījamo dzīvnieku sugu skaits. Strauji palielinājies stirnu, meža cūku, bebru skaits, arī lūšu, caunu, ūdeļu skaits ir kļuvis lielāks.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un ugunsdzēsības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš atgādina, ka kopš 2007.gada ir ieviesta jauna medījamo dzīvnieku skaita un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas kārtība. “Visa virsmežniecības teritorija ir sadalīta 56 uzskaites vienībās, uzskaites vienības vidējā platība ir 11 tūkstoši hektāru. Ieviešot uzskaites vienības, ir iespējams precīzāk veikt dzīvnieku uzskaiti, noteikt dzīvnieku blīvumu uz 1000 hektāriem,” skaidro L.Kļaviņš. “Pirms pieņemt lēmumu par konkrētas sugas nomedīšanas limitu, mēs noteikti apspriežamies arī ar medniekiem.”
Bebrus medī par maz
L.Kļaviņš stāsta, ka visu dzīvnieku sugu skaits ir nedaudz palielinājies. “Ar medniekiem daudz runājam par stirnu medīšanu, jo tās ir ļoti strauji savairojušās, arī meža cūku ir ļoti daudz, savukārt bebru skaits palielinās matemātiskā progresijā. Ja pārējās sugas no atļautā skaita nomedījam apmēram 50 līdz 80 procentus, tad bebrus – tikai 35 procentus. Šeit laikam visu izšķir ekonomiskā situācija, jo ādas neko nemaksā, ir jāiegulda arī darbs, jāpatērē daudz benzīna, braukājot tos medīt. Ar medniekiem ļoti daudz tiek diskutēts par bebru medīšanu, tiesa, mednieki arī cenšas kaut ko darīt lietas labā. Šogad viņiem tika atļauts bebrus medīt arī postījumu vietās,” stāsta speciālists.
Iespējams, palielinās lūšu limitu
Šobrīd mednieki jau var sākt medīt vilkus. “Šajā medību sezonā Latvijā varēs nomedīt 150 vilkus. Šis skaits netiek dalīts pa rajoniem, tātad – kurš pirmais nomedīs, tam arī būs,” stāsta L.Kļaviņš. “Šobrīd notiek apspriešana par lūšu medīšanu. Ir cerības, ka šie limiti būs nedaudz lielāki nekā iepriekšējā gadā, jo 19 lūši uz trīs rajoniem, kā tas bija mūsu virsmežniecībā, ir ļoti mazs skaitlis. Varētu pat teikt, ka pagājušajā gadā šie 19 lūši tika nomedīti trīs medību dienās. Tas vien liecina, ka šo dzīvnieku pie mums ir ļoti daudz. Vilku varbūt mums ir mazāk nekā Kurzemē, taču to ir pietiekami, daļa ienāk no Igaunijas, daļa – no Krievijas, bet daļa mīt arī tepat uz vietas.
“Ja pārējās sugas no atļautā skaita nomedījam apmēram 50 līdz 80 procentus, tad bebrus – tikai 35 procentus.”
Nesen kāds saimnieks Alūksnes rajona Vidagā šķīrās no vairākām aitām vilku dēļ. Mēs spriežam, ka tas bija vietējais vilku bars.”
Lāči varētu apmesties uz dzīvi
Runājot par plēsējiem, nevar aizmirst arī lāčus. “Arī pie mums lāči ir. Gulbenes rajonā tie ir manīti Lejasciemā, nesen arī Rankā. Šī suga sāk lēnām parādīties, arī lāči pie mums ienāk no Krievijas un Igaunijas. Mežu platības ir pietiekamas, acīmredzot viņiem te patīk. Pagaidām gan nav fiksēti mazie lācēni, taču lāči ziemo pie mums, par to liecina ziemā no migas Bejas pusē mednieku uzceltais lācis,” stāsta L.Kļaviņš.
Virsmežniecības speciālists medniekiem iesaka vairāk medīt arī caunas, ūdeles, kuru skaits arī ir strauji palielinājies.
“Mednieki tās tagad vairs nevēlas medīt, jo ādas nav kur nodot, toties, savairojoties tām, cieš ūdensputni, samazinās to skaits,” norāda L.Kļaviņš.
Gulbenes rajonā:
Aļņi uzskaitīti – 452,
limits – 78,
nomedīti – 65;
staltbrieži uzskaitīti – 385,
limits – 33,
nomedīti – 14;
stirnas uzskaitītas – 5713,
limits – 1085,
nomedītas – 735;
meža cūkas uzskaitītas – 1347,
limits – 875,
nomedītas – 360;
bebri uzskaitīti – 2927,
limits – 1719,
nomedīti – 544;
lūši uzskaitīti – 204
limits – 20,
nomedīti – 20;
vilki uzskaitīti – 62,
limits – 12,
nomedīti – 12;
medņi uzskaitīti – 149,
limits – 8,
nomedīts – 1.
