Pagājušajā piektdienā Vidzemes reģionālo mediju pārstāvji pulcējās Limbažos seminārā, ko atbalstīja ASV vēstniecība Latvijā un organizēja Latvijas Žurnālistu asociācija. Tika runāts par medijpratību un par to, ar kādām problēmām mūsdienās nākas saskarties žurnālistiem.
Semināra dalībnieki uzklausīja mediju eksperti Evitu Puriņu un “Latvijas Radio” žurnālistu Edgaru Kupču. Savā pieredzē dalījās arī Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksta “Auseklis” redaktore Regīna Tamane un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude, kura ir arī “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” redaktore.
Dalās pieredzē
I.Plaude secināja, ka visā pasaulē mainās lasītāju paradumi, lasītprasme izzūd, tomēr Latvijā medijiem vēl jācīnās arī ar reģionālās reformas sekām, jo katrs novads veido savu izdevumu. Problēmas rada arī “Latvijas Pasta” prasības. “Jābūt vienotiem, lai mūs “nenoknābā”,” uzsvēra I.Plaude. Viņa sacīja, ka skolās būs jāmāca medijpratība, bet aktuāls ir jautājums, kas to mācīs. I.Plaude aicināja žurnālistus caur asociāciju iesaistīties šajā procesā kā ekspertiem. Ir sagatavoti medijpratības kritēriji – 38 punkti, kas ir jāzina vidusskolas beidzējam. Ir izanalizēti 16-18 interneta mediji. “Cik no mums viņus pazīst? Kad prasu skolotājiem, izņemot “feisbuku” un “jūtubu”, neviens neko citu nezina. Arī skolotāji. Patiesībā mums pašiem vajag apmācību. Katrs, kurš raksta kaut ko internetā, nav žurnālists. Tad jau žogs arī ir medijs. Katrs, kas ir aprakstījis žogu, nav žurnālists,” viņa sacīja.
Savukārt E.Kupčs dalījās pieredzē, kā viņš seko līdzi pašvaldību darbam. Lai gan viņš prot atrast ziņas tur, kur liekas, ka neko nevar atrast, reizēm ziņas atnākot pašas. Diemžēl cilvēki paši zvanot diezgan reti. Kādā sestdienas vakarā ar draugiem iztirzāta tēma par to, ka slimnīcās vienreizlietojamie medicīniskie instrumenti tiek lietoti atkārtoti. Gadu viņš vācis šo ziņu, jo medicīnas māsas īpaši negribējušas runāt par šo tēmu. Rezultātā platformā “ManaBalss.lv” uzsākta parakstu vākšana par aizliegumu atkārtoti lietot vienreizlietojamos medicīniskos instrumentus.
Sociālajos tīklos pārsvarā ir draza
Par to, kāpēc ir svarīgi, lai cilvēki medijus lietotu gudri, prastu atšķirt viltus ziņas, kā radīt uzticamu saturu, runāja E.Puriņa. Viņa darbojas projektā “Pilna doma”, kas ir medijpratības iniciatīva Latvijas 10.-12.klašu skolēniem un viņu skolotājiem, raksta “Re:Baltica”, “Latvijas Televīzijas” un “Latvijas Radio” vienotajā ziņu portālā “Lsm.lv” veido “Melu detektoru”. Arī viņa uzsvēra, ka aktuālas kļūst medijpratības mācības skolēniem vidusskolās. “Mēģinām atrast labāko formu, kā to labāk darīt. Jāpatērē normāli mediji, jāatšķir viltus ziņas no normālām ziņām. Kā to visu iemācīt normālā formā, ļoti grūti izdomāt. Problēma ir tā, ka jaunieši dzīvo “instagramā” un “jūtubē”. Tur vajadzētu normālu mediju saturu iedabūt iekšā, bet Latvijā maz dara. “Melu detektors” ir sadaļa portālā “Lsm.lv”. Kas tas ir? Faktu pārbaude. Kāpēc vajadzīgs? Tāpēc, ka mums ir sociālie tīkli. Nelasām vairs avīzes, kur informācija ir uzticama, pārbaudīta un gudru cilvēku žurnālistu sarakstīta. Vai arī neskatāmies televīziju, bet mēs lietojam sociālos tīklus kā informācijas avotu, kur pārsvarā ir draza,” sacīja E.Puriņa.
Manipulē ar vēlētājiem
Kā piemēru viņa minēja ASV vēlēšanas, kad ievēlēja Trampu. Sākumā cilvēki lasījuši normālas ziņas, bet tad sākuši uzdarboties melu “kantori”. Augustā, kad bija vēlēšanu diena, viltus ziņu reitings jau apsteidza tradicionālās ziņas. “Tas nozīmē, ka, apzināti taisot melus, tu panāc, ka cilvēki vairāk lasa melus nekā patiesas ziņas. Rezultātā ievēlēja Trampu. Pilnīgi ietekmēti vēlēšanu rezultāti. Izpētīts, ka pirmajā gadā ASV prezidents Tramps teicis nepatiesību 7 reizes dienā, bet tagad jau to dara 22 reizes dienā. Turklāt pat līdz tādam absurdam, ka viņa tēvs dzimis Vācijā, lai gan viņš dzimis Ņujorkā. Populisma vilnis arī Latvijā vērojams ļoti lielā mērā. Pirms vēlēšanām tika stāstīts, ka, piemēram, Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Eiropā, dārgākā elektrība, bet tā nav. Žurnālistu uzdevums ir šo visu atspēkot ar patiesajiem faktiem. Otrs piemērs – Lielbritānija, kur 2016.gadā bija referendums par izstāšanos no ES. Lielbritānijā tās nebija speciāli radītas melu lapas, bet melus izplatīja lielie tabloīdi. Tie pieder mediju magnātam – viss vienās rokās. Viņš noskaņots, ka vajag izstāties no ES, un nepārtraukti tiražē melus, lai sagrozītu cilvēkiem prātus, piemēram, ka karaliene atbalsta “Brexit”. Pēc tam karaļnams paziņoja, ka neatbalsta un ir neitrāls, taču savu šī ziņa jau bija panākusi. Tagad, protams, ir skaidrs, ka jebkurš izstāšanās scenārijs no ES nozīmē, ka daudz vairāk tiks zaudēts, nekā iegūts. Tādu ļaunumu var izdarīt melu ziņas,” stāstīja E.Puriņa.
Viņa minēja, ka arī Latvijā ir tādi piemēri. Palaikam “feisbuks” aizver viltus kontus. “Tviterī” ir spilgts piemērs, kā ziņas taisa roboti. “Parādās viena ziņa no dažādiem sūtītājiem, piemēram, ka latviešu prezidentam aizliegts sazināties ar žurnālistiem krievu valodā. To taisa speciāli roboti. Vai par vēja parkiem iedzīvotāji saceļas, “feisbukā” ir pat grupa. Viņi uzkurina cilvēkus un stāsta melus. Piemēram, ielikta milzīga bilde ar beigtu pelikānu. Ornitologi secinājuši, ka nekādu putnu ceļu tur nav. Tad manipulē ar to, ka vēja enerģija ir dārga, lai gan tā ir otrā lētākā pasaulē. Nav neviena pētījuma, ka veselībai kaitē,” saka E.Puriņa un uzsver – viedokļu daudzveidība ne vienmēr ir tas svarīgākais. Žurnālista uzdevums ir saprast, vai argumenti ir patiesi. “Nevar tikai nopublicēt, ka vēja ģeneratori slikti ietekmē veselību. Lūdzu, pierādi to, ko tu saki! Ja cilvēkam krīt uz nerviem, tas nav kaitējums veselībai. Tev daudz kas var būt nepatīkami. Viedokļi var būt, bet medija uzdevums ne vienmēr ir salikt visus viedokļus un darbiņš padarīts. Ja viens viedoklis ir nepatiess, tad jāparāda, ka tas ir nepatiess,” sacīja žurnāliste.
Sasniedzis ļoti lielu auditoriju
E.Puriņa minēja piemēru, kā Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors popularizējis tālmācības ideju, jo vēlas, lai valsts dotu finansējumu. Skola ir privāta, tiem, kas grib tur mācīties, jāmaksā. Direktors uztaisījis preses relīzi, aizsūtījis “Letai” un citiem medijiem. “Rīta panorāma” viņu uzaicinājusi uz studiju. Viņš ar savu ziņu sasniedzis ļoti lielu auditoriju. “Bet, kad palasa tekstu, ir skaidrs, ka viņš raksta muļķības. Viņš nosauc vietas, kur skolēniem vajagot vairāk nekā stundu doties uz skolu, lai gan lielākajā daļā no šīm vietām joprojām ir vidusskolas un nevienā no šīm vietām nav pat pusstundu garš ceļš līdz vidusskolai. Protams, izvēlēties jau var tālāku skolu, bet tā jau būs cilvēka izvēle. Un vēl viņš apgalvo, ka vidusskolām internātu vairs nav un diezin vai tādus vēl būvēs. Bet ir! Varbūt nosauc par dienesta viesnīcu, bet ir. Tad rodas jautājums, vai pirms publicēšanas padomā loģiski. Tā ir tā žurnālistu atbildība,” uzsvēra E.Puriņa un piebilda, ka viedokļi, protams, ir visiem, bet žurnālistam jāspēlē ar faktiem, jārokas dziļāk un jāskatās, vai tas, ko cilvēki saka vai kas tiek publicēts “feisbukā”, atbilst patiesībai.
Uzziņai
Seminārā piedalījās septiņi reģionālie laikraksti:
Gulbenes novada laikraksts “Dzirkstele”,
Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts “Auseklis”,
Madonas reģiona laikraksts “Stars”,
Vidzemes novadu laikraksts “Druva”,
Ziemeļvidzemes laikraksts “Liesma”,
“Alūksnes un Malienas Ziņas”,
“Neatkarīgās Tukuma Ziņas”.
