Ausu, kakla un deguna ārste Sandra Smala kopš gada sākuma pacientu dzirdes pārbaudei izmanto jaunu Dānijā ražotu iekārtu audiometru.
Ausu, kakla un deguna ārste Sandra Smala kopš gada sākuma pacientu dzirdes pārbaudei izmanto jaunu Dānijā ražotu iekārtu audiometru.
S.Smala stāsta, ka audiogramma ir maksas pakalpojums, tāpēc to veic tikai nepieciešamības gadījumos vai profilaktiskajās apskatēs. Protams, ja cilvēks vēlas, viņš to var pieprasīt. Audiometru, kas maksā 2000 latus, ārste iegādājusies personiski, gaidot šo iespēju desmit gadus. Audiometri ir arī Alūksnes un Balvu otolaringologiem. Pirmajos piecos mēnešos audiogramma veikta apmēram 30 pacientiem, sešos gadījumos tā bijusi nepieciešama precīzas diagnozes noteikšanai.
Ar tā palīdzību pacientam iespējams noteikt objektīvo dzirdi – to, cik augstas vai zemas un kāda skaļuma skaņas viņš spēj uztvert.
“Tas ļauj noteikt, kurā iekšējās auss uztverošās daļas līmenī varētu būt bojājums. Cilvēkiem, kam ir slikta dzirde, ar šīs metodes palīdzību iespējams maksimāli labāk piemeklēt dzirdes aparātu. Man ir būtiski noskaidrot dzirdes pasliktināšanās iemeslus. Piemēram, to, vai tas ir saistīts ar patoloģiju ārējā auss ejā. Ja ausī ir iekļuvis kāds svešķermenis, kā bieži mēdz gadīties, tad dzirde ir sliktāka. Ir gadījumi, kad auss ejā nekā nav, bet pacients sūdzas par sliktu dzirdi, arī tad veicu audiogrammu,” stāsta otolaringoloģe S.Smala.
Audiometru viņa izmanto arī to cilvēku dzirdes pārbaudei, kas strādā pastiprinātā troksnī. Mūsu rajonā tie ir kokapstrādes uzņēmumu strādnieki un akmeņkaļu darbnīcās nodarbinātie.
“Audiogramma ir vajadzīga visiem, kam darba vietās troksnis pārsniedz 80 decibelus. Ja dzirde strādniekam pasliktinās darba laikā, tad audiogramma tam ir objektīvs, vērā ņemams pierādījums. Dzirdes pārbaudi veicam arī obligātajā veselības apskatē pirms cilvēks stājas darbā, lai pēc tam veiktu noteiktās periodiskās dzirdes pārbaudes. Šo noteikumu ievēro Lizuma pagasta zemnieku saimniecībā “Avoti”,” skaidro speciāliste.
Audiogrammas veikšana ir vienkārša un pacientam absolūti nesāpīga. Vispirms uz abām ausīm tiek uzliktas skaņu slāpējošas austiņas. Ārste ar audiometra palīdzību raida dažādas frekvences skaņas. Par to dzirdamību cilvēks ziņo, nospiežot speciālu taustiņu. Šajā gadījumā skaņu novada caur auss uztverošo daļu. Otrs veids ir skaņas novadīšana, izmantojot dzirdes nervu, izslēdzot vidusauss iedarbību dzirdes procesā. Tiek veidotas un salīdzinātas divas līknes. Ja starp tām ir liela atšķirība, tad vaina meklējama skaņu uztverošajā dzirdes aparātā.
Nākotnē S.Smala iecerējusi iegādāties arī timpanometru, kas palīdzēs noteikt dažādus ar dzirdi saistītus traucējumus bērniem.
