Lejasciema šautuvē pagājušajā sestdienā notika tradicionālās pirmsdzinēju medību sezonas sacensības, kurās mednieki varēja izmēģināt un pieslīpēt savu šaušanas prasmi.
Sacensību organizators Jānis Naglis “Dzirkstelei” stāsta, ka šīs sacensības, kuras tiek rīkotas pirms dzinējmedībām, notiek katru gadu un jau sen ir izveidojušās kā tradīcija. Viņš sola, ka tās noteikti būs arī nākamgad. “Tās pat drīzāk nav sacensības, bet gan ir kā rokas ievingrināšana pirms dzinējmedībām. Šogad uz tām ieradās vairāk ciemiņu nekā savējo Gulbenes novada mednieku. Šāvēji bija arī no Madonas, Alūksnes, Apes, Vidagas un Smiltenes. “Sacensības vairs nav tik populāras, piemēram, svētdien Lejasciema šautuvē uz šaušanu ieradās trīs mednieku kolektīvi. Viņi sarīko savas sacensības,” piebilst J.Naglis.
Vērtē četrās disciplīnās
Dalībnieki pirmsdzinēju medību sacensībās tika vērtēti četrās disciplīnās. Sportingā 1.vietu izcīnīja Vilnis Zvirgzdiņš (Gulbene), 2.vietā – Intars Ziemiņš (Smiltene), 3.vietā – Klāvs Mangalis (Madona).
Šaušanā pa meža cūku (50 metri) 1.vietā ieguva Mārcis Cīrulis (Smiltene), 2.vietā – Raivis Kundrats (Gulbene), 3.vietā – Gints Žeigurs (Strenči).
Šaušanā pa alni (100 metri) 1.vietu atkal izcīnīja Vilnis Zvirgzdiņš (Gulbene), 2.vietā – Mārcis Cīrulis (Smiltene), 3.vietā – Diāna Nagle (Lejasciems).
Šaušanā pa skrejošu meža cūku 35 metru distancē 1.vietu ieguva Mārcis Cīrulis (Smiltene). J.Naglis piebilst, ka M.Cīrulis ir spēcīgs šāvējs un bija tuvu šautuves rekordam. 2.vietā – Ainārs Jansons (Smiltene), kurš arī bieži brauc uz Lejasciema šautuvi, 3.vietā – Kārlis Iesalnieks (Vidaga).
Ja nešauj, iemaņas zūd
Divu pirmo vietu ieguvējs V.Zvirgzdiņš piedalās šajās sacensībās katru gadu un parasti ir trijniekā. Viņš ir mednieks ar 32 gadu stāžu. V.Zvirgzdiņš uzskata, ka palaikam ir jādodas uz šautuvi patrenēties šaušanā, jo dzīvnieks nav pelnījis, lai tiktu savainots. “Jānošauj dzīvnieks tā, lai tas pēc iespējas mazāk mokās. Humānāk jānogalina, tāpēc arī jāmācās šaut. Trāpīt jau var, bet vajag trāpīt tā, lai dzīvnieks krīt uzreiz, nevis kaut kur iešaut un pusi dienas to vēl dzenāt. Vajadzētu pieņemt likumu, kas paredz kārtot eksāmenu šaušanā vienu reizi gadā vai vienu reizi divos gados, lai nezūd iemaņas – ja cilvēks nešauj, iemaņas zūd. Nevis tā, kā ir tagad – vienu reizi cilvēks ir nolicis eksāmenu un vairāk uz šautuvi nerādās. Vajag šad tad patrenēties, lai mežā ir rezultāts,” saka V.Zvirgzdiņš.
Mūsu mednieki – viskūtrākie
Viņam piekrīt arī J.Naglis. Viņš stāsta, tieši Gulbenes novada mednieki vismazāk apmeklē šautuvi. “Lejasciema šautuvē visvairāk roku iemēģina mednieki no Smiltenes puses. Vietējie – krietni mazāk. Visi laikam sevi uzskata par izciliem šāvējiem, bet gluži gan tas tā nav,” saka J.Naglis, kurš ir vienisprātis ar V.Zvirgzdiņu, ka vienu reizi gadā uz šautuvi ir jāatbrauc, jāizšauj un tikai tad var droši justies mežā. “Igaunijā, Lietuvā tā jau ir obligāta prasība, nerunājot par skandināviem. Bet Latvijas bāleliņi cīnās pretī, ka nav jāapmeklē šautuves un nav jātrenējas šaut.
Ja mednieks pirms dzinējmedībām neapmeklē šautuvi un kaut vai individuāli neatbrauc un nepatrenējas šaut, bet nopērk tikai patronas un iet dzinējmedībās, tad tāds mednieks nav goda mednieks un slavu tas viņam nerada. Es uzskatu, ka tas ir nožēlojami un nepareizi, tāpēc ir, piemēram, savainoti dzīvnieki. Ja ciena mežu, dzīvniekus, medības un ir īsts mednieks, tad tomēr ir jāpatrenējas šaut,” uzskata J.Naglis un piebilst, ka dzinējmedības sākās jau 1.oktobrī. “Lielākā daļa kolektīvu dzinējmedībās pirmo reizi dosies 7.oktobrī vai 14.oktobrī,” zina teikt J.Naglis.
