Līdz marta beigām turpinās bebru medību sezona. Vēlāk jau pasaulē nāk mazuļi. Limiti nosaka, ka sezonā nomedīt Gulbenes rajonā drīkst apmēram 1000 bebru.
Līdz marta beigām turpinās bebru medību sezona. Vēlāk jau pasaulē nāk mazuļi. Limiti nosaka, ka sezonā nomedīt Gulbenes rajonā drīkst apmēram 1000 bebru. Taču faktiski sezonā nomedī apmēram piekto daļu no limitētā daudzuma. Bebrus ķer ar slazdiem un lamatām.
“Bebrs ir meža postītājs. Mūsu pusē sevišķi bīstams mežiem galvenokārt pie Gaujas, Tirzas un Pededzes, pie visiem ezeriem un pat grāvjos. Šo dzīvnieku ir savairojies daudz. Taču mednieki negrib ķert bebrus, jo tas ir darbietilpīgs process un vajadzīgs liels naudas ieguldījums. Bebru ādām nav noieta, bet gaļa ir delikatese un veselīga, taču ne visiem garšo,” stāsta Lejasciema mežniecības mežzinis Jānis Naglis. Ar bebru ķeršanu jānodarbojas tikai medniekiem. Viņiem arī uzdevums likvidēt dzīvnieku veidotos sprostus. “Ja mednieki to nedara, riskē zaudēt medību līgumplatības. Mežniecības var pārtraukt līgumattiecības ar medību kolektīviem,” saka J.Naglis. Taču bilst, ka faktiski tā nenotiek.
Gulbenes Virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis atzīst, ka bebru postījumi mežos līdzinoties ugunsgrēkam. “Var jau uzskatīt, ka bebru darba dēļ applūdinātās teritorijas veido biotopus, jo uzkrājumu vietās ūdens attīrās dabiskā veidā. Taču līdzās labumam ir arī ļaunums. Izslīkst mežaudzes. Vienīgais ir, laikus ieraugot, nojaukt bebru veidotos aizsprostus. Pavasaris ir bīstamākais laiks. Veģetācijas periodā divu vai trīs nedēļu laikā koki ūdenī jau ir izslīkuši,” saka A.Caunītis.
