Medniekiem ir jāizvērtē, kādu stirnāzi šaut.
Medniekiem ir jāizvērtē, kādu stirnāzi šaut
Kopš jūnija var doties ne tikai meža cūku, bet arī stirnāžu medībās.
Ragaiņus parasti var sameklēt pļavās, āboliņa laukos, kultivētos zālājos vai izcirtumos. Katra mednieka ziņā ir izlemt – gaidīt āzi pienākam pie iepriekš uzcelta medību tornīša vai mēģināt viņam piezagties. Vislabāk tas izdodas miglainos vai lietainos rītos, kad skaņas mežā ir klusākas un arī dzīvnieka uzmanība nedaudz atslābusi.
Visinteresantākās šo dzīvnieku medības ir riesta laikā – jūlija otrajā pusē, augusta sākumā. Dzīvnieku pievilināšanai var izmantot īpašu svilpīti, ar kuru atdarina stirnu kazas balsi.
Dažāda augstuma svilpieni ir viens no veidiem, kā stirnas sazinās savā starpā. Turklāt svilpiens vienmēr nozīmē satikšanos. Ja tas ir zemākos toņos, stirna meklē āzi, ja augstākos – tas ir aicinājums atsaukties kazlēnam, kurš kaut kur tuvumā noslēpies zālē.
Svilpīti stirnu pievilināšanai var nopirkt medību piederumu veikalā. Vēl vieglāk to pagatavot pašam, taču būs krietni jānopūlas, lai iemācītos pareizi svilpt.
Vislabāk svilpītes izgatavošanai der lapas ar smalku dzīslojumu un līdzenām malām, piemēram, bumbieres, bērza vai ceriņu lapa, var mēģināt izmantot arī kamolzāles lapu. To pieliek cieši sakniebtām lūpām un pūš tā, lai lapas malas sāktu vibrēt, radot vēlamo skaņu. Jo platāk būs pirksti, kas tur lapu, jo skaņa būs zemāka, jo tuvāk – augstāka. Kļūdoties izdosies skaņa, kas atgādinās stirnas briesmu signālu, un iegūsiet pretēju efektu. Lietojot rūpnieciski izgatavotas svilpītes, princips ir tas pats – jo skaņa zemāka, jo tā vairāk domāta stirnāzim, jo augstāka – kazai.
Svilpienam stirnu āzis vislabāk atsaucas pēc pērkona lietusgāzes, kad pļavās mazliet kūp migla un aiz mākoņa maliņas vīd pirmie saules stari.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un ugunsdzēsības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš atgādina, ka jebkuram sevi cienošam medniekam būtu jāizvērtē, ko šaut. “Ja ragi ir zelta medaļas vērti, tad to āzi var šaut, ja nav – lai aug. Ir pietiekami daudz neperspektīvu un kroplu dzīvnieku, kurus vajadzētu atšaut pirmām kārtām. Diemžēl ne vienmēr visi to ievēro,” saka L.Kļaviņš. “Es vienmēr esmu runājis par selektīvo medīšanu. Zvēram kādu laiku ir jāaug. Pēc tam medniekam ir jāizlemj. Nošaut ir viegli, taču ir jāņem vērā arī populācijas stāvoklis, kas mums nav pārāk spīdošs. Ar medībām ir tāpat kā ar ražu – tā ir jānovāc, kad tā ir izaugusi.”
Stirnas spēj piemēroties visdažādākajiem dzīves apstākļiem. Apdzīvo dažādus mežu tipus, kultūrainavas. Tomēr priekšroku dod nelieliem jauktu lapukoku mežiem, bet skuju koku audzēs — skrajākām vietām.
Stirnas ir nometnieki un aktīvas visu gadu. Mīl siltumu — guļvietas iekārto no vēja aizsargātās vietās. Vasarā bieži dzīvo ārpus meža — pļavās un zālāju laukos, kur mazāk traucē asinssūcēji kukaiņi.
Stirna redz samērā vāji, tomēr viņa ievēros jebkuru strauju kustību. Viņa vairāk paļaujas uz dzirdi, tāpēc stirnu medībās jābūt īpaši klusam, jāsaplūst ar apkārtējo pasauli un jāpaliek nemanāmam.
