Kolektīvās medības sākas 1.oktobrī, taču katra mednieku kolektīva biedri paši izlemj, kad atklāt medību sezonu.
Kolektīvās medības sākas 1.oktobrī, taču katra mednieku kolektīva biedri paši izlemj, kad atklāt medību sezonu. Mednieku kluba “Ievugravas” mednieki pirmajās kolektīvajās medībās šajā sezonā devās pagājušajā sestdienā.
Medību sezonas atklāšanas pasākumā “Ievugravu” mednieki bija sarīkojuši arī sev svētkus. “Šoreiz mēs nevēlējāmies medīt līdz spēku izsīkumam, bet vienkārši nedaudz sajust medību garšu, kā arī ļauties dažādām sarunām un svētku priekam,” stāsta mednieku kluba “Ievugravas” vadītājs Raivis Kundrāts. Laikus tika padomāts arī par svētku mielastu. Viens kluba biedrs bija sarūpējis aunu. Kamēr pārējie mednieki izdzina dažus mastus, viņš to izcepa ugunskurā. Lai gan šoreiz pēc medījuma īpaši netika kārots, medības bija veiksmīgas – “Ievugravu” kluba biedri nomedīja divas stirnas. Tika manīti arī aļņi un meža cūkas, taču šoreiz tos nomedīt nelaimējās.
Mednieku klubā “Ievugravas” kopumā ir 15 biedri, taču ne visi diemžēl varēja ierasties uz atklāšanas pasākumu. Uz medībām šā kluba mednieki pulcējas katru sestdienu un svētdienu. “No lielākajiem medījumiem mums ir paredzēts nomedīt četrus aļņus, divus staltbriežus un desmit cūkas,” norāda R.Kundrāts.
Pirmajās šīssezonas medībās šim mednieku klubam tika veikta arī pārbaude, taču nekādi pārkāpumi netika konstatēti. Gulbenes virsmežniecības mežsaimniecības inženiere Santa Zelča stāsta, ka medību pārbaudes tiek veiktas, lai disciplinētu medniekus un konstatētu nelikumības.
(Turpinās no 1.lappuses)
“Šādās pārbaudēs pārbauda visus dokumentus. Medniekam līdzi ir jābūt mednieka apliecībai, ieroču atļaujai, sezonas kartei, tiek pārbaudīti arī apliecību derīguma termiņi. Ja ir nomedīts kāds dzīvnieks, tiek pārbaudīts, vai ir aizpildīta medību atļauja. Konstatējot nelikumības, pārbaužu veicēji medniekus var arī sodīt,” stāsta Santa Zelča.
Pārbaudes veic gan mežniecības (mežsargi un mežziņi), gan arī virsmežniecības mežsaimniecības inženiere. Tās jāveic vismaz trim cilvēkiem. Mežu dienests ir noteicis, ka katrs kolektīvs būtu jāpārbauda vismaz divas reizes gadā, taču, iespējams, ka ne katrs tik bieži tiek pārbaudīts. “Mežniecībām vieglāk kontrolēt ir kolektīvās medības nekā individuālos medniekus. Šajā gadā medību pārkāpumi nav tikuši konstatēti,” norāda S.Zelča.
Aļņus atļauts medīt līdz 15.decembrim, staltbriežu buļļus – līdz 31.janvārim, teļus un govis – līdz 31.decembrim, stirnas – līdz 30.novembrim, meža cūkas – līdz 31.janvārim, bebrus, lūšus un vilkus – līdz 31.martam. Nelimitēto zvēru medībām paredzēti šādi termiņi – pelēkajiem un baltajiem zaķiem – līdz 31.janvārim, meža caunām, akmens caunām, seskiem, ondatrām – līdz 31.martam, āpšiem – līdz 31.decembrim. Lapsas, Amerikas ūdeles, jenotus, klaiņojošus suņus un kaķus var medīt visu gadu.
