Gulbenes rajona biškopji vairākkārt pauduši bažas, ka ir grūtības realizēt medu Latvijas tirgū un tā pārdošanas iespējas galvenokārt rodamas radinieku, kaimiņu un draugu vidū, tāpēc viņi kopā ar citiem biteniekiem plāno izveidot kooperatīvu.
Gulbenes rajona biškopji vairākkārt pauduši bažas, ka ir grūtības realizēt medu Latvijas tirgū un tā pārdošanas iespējas galvenokārt rodamas radinieku, kaimiņu un draugu vidū, tāpēc viņi kopā ar citiem biteniekiem plāno izveidot kooperatīvu, lai Latvijas tirgū medu pārdotu centralizēti.
“Mums ir daudz bišu saimju, kuras stropos vedam pat uz tālākām pļavām, bet medu pārdodam paziņām. Ir izveidojies savs klientu loks,” stāsta Lejasciema pagasta biškopis Andris Grīslis.
Arī rajona Biškopības biedrības priekšsēdētājs jaungulbenietis Armands Galviņš norāda, ka drīzumā valdība izskatīs jaunos medus aprites noteikumus, kas, iespējams, atļaus medus ražotājam, ievērojot higiēnas prasības, medu arī fasēt.
“Turpmāk četras tonnas medus gadā bitenieki varēs izsviest, fasēt, uzglabāt un transportēt arī mazjaudas uzņēmumā, ievērojot higiēnas prasības, kas noteiktas Ministru kabineta apstiprinātajos “Medus aprites noteikumos”. Mazjaudas uzņēmumā, nepārsniedzot minēto medus daudzumu, varēs apstrādāt arī citās dravās iegūto produkciju,” norāda A.Galviņš.
“Tas nozīmē, ka šo nelielo uzņēmumu saimniekiem būs jāievēro tās prasības, kas noteiktas visiem ar pārtiku saistītajiem uzņēmumiem. Valsts veterinārais inspektors izsniegs dzīvnieku izcelsmes produktu apritei nepieciešamos pavaddokumentus, uzņēmuma pārstāvja klātbūtnē ņems medus paraugus, kurus tālāk nosūtīs uz akreditētu laboratoriju, lai novērtētu medus sastāva kvalitāti,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes priekšniece Dzidra Gala. Noteikumi stāsies spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
A. Galviņš norāda, ka bitenieki vēlas, lai valsts subsīdijas septiņu latu apmērā piešķirtu arī vienai bišu saimei.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, runājot par kooperatīva veidošanu, atzīst, ka tas dos iespēju medus ražotājiem piedalīties produkcijas pārstrādes un realizācijas procesā, kā arī gūt lielākus ienākumus, jo līdz šim bitenieki atteicās medu pārdot Latvijas tirgū tāpēc, ka viņi saņēma tikai vienu trešo daļu no medus cenas.
“Pārējo sadalīja medus pārstrādātājs un tirgotājs,” skaidro A.Krauze un norāda, ka kooperatīva dibināšanā ir ieinteresēti biškopji, kam kopējais iegūtā medus daudzums ir 75 tonnas, bet kooperatīvā varēs iesaistīties visi biškopji ar noteiktu medus daudzumu. Kopējais produkcijas apjoms nonāks lielajos tirdzniecības uzņēmumos, kas līdz šim biškopjiem ar dažām tonnām medus nebija iespējams, jo aktīva medus ieguves sezona dravās ir tikai četrus mēnešus gadā un šajā laikā nav iespējams saražot lielveikalu prasīto produkcijas daudzumu.
A.Krauze stāsta, ka biedrībā ir izveidota iniciatīvas grupa, kas strādā pie jautājumiem par iespējamo medus cenu kooperatīvā un iespējamajiem tā realizācijas apjomiem. Ja tiks izveidots kooperatīvs, uzsāks arī medus fasēšanas ceha būvniecību.
Fakti
Gulbenes rajonā ir vairāk nekā 2000 bišu saimju.
2001.gadā kopumā Latvijā saražotas 574 tonnas medus. No šā daudzuma eksportētas tikai deviņas tonnas medus.
2001.gadā Latvijā importētas 265 tonnas medus.
