Vairākus gadus mēģinu siltumnīcā izaudzēt sulīgu meloni, bet līdz šim tas nav izdevies. Vainoju savu neprasmi, īsās un arī vēsās vasaras, saules staru skopumu.
Vairākus gadus mēģinu siltumnīcā izaudzēt sulīgu meloni, bet līdz šim tas nav izdevies. Vainoju savu neprasmi, īsās un arī vēsās vasaras, saules staru skopumu.
Šajā pavasarī, tirgū pamanot meloņu un arbūzu stādus jau otrajās lapās, vērsos pēc padoma. Izrādījās, ka stādu audzētāju domas dalījās. Kāda dārzkope bilda, ka no dēstiem audzētas melones tāpat kā arbūzi augot krietni sliktāk nekā tie, kas uzreiz iesēti īstajā vietā. Meloņu raža esot atkarīga no tā, cik bagātīga ir auga sakņu sistēma, jo saknes stiepjoties vairāku metru garumā un tiecoties dziļumā.
Priecādamās, ka siltumnīcā no sēklas izdīgusi melone, ļāvu tās dēstam stiepties garumā, pat neiedomājoties, ka melonēm atšķirībā no arbūziem pēc trešās vai ceturtās īstās lapas jānokniebj galotne, jo tad ātrāk veidojas sānu dzinumi, uz kuriem veidojas sievišķie ziedi. Tādējādi meloņu raža ienākoties vismaz par pāris nedēļām ātrāk.
Ieteica arbūziem izgriezt liekos dzinumus, lai stīgas maksimāli saņemtu sauli un stieptos garumā, kas ir garants, ka drīzāk būs augļi.
Gan melonēm, gan arbūziem, ienākoties augļiem, patīkot sausums, jo tad ogas esot saldākas un neplaisājot. Arī raža jānormē, vienam augam atstājot divus trīs aizmetņus. Man ieteica arī laistīt tikai tad, kad lapās parādās vītums. Tomēr pats galvenais esot auglīga augsne, kurā jau rudenī jāiestrādā satrūdējuši kūtsmēsli, komposts vai pat zaļmēslojums.
