Saulainā, pavasarīgā un sniegotā sestdienas rītā uz Stāmerienas ezera, laikraksta “Dzirkstele” aicināti, pulcējās 90 zemledus makšķernieki, starp tiem arī cēsnieki, rīdzinieki, smiltenieši, madonieši, koknesieši, aizkrauklieši un valmierieši.
“Dzirksteles” organizētajās sacensībās: sievas pārspēj vīrus
Saulainā, pavasarīgā un sniegotā sestdienas rītā uz Stāmerienas ezera, laikraksta “Dzirkstele” aicināti, pulcējās 90 zemledus makšķernieki, starp tiem arī cēsnieki, rīdzinieki, smiltenieši, madonieši, koknesieši, aizkrauklieši un valmierieši.
Apmēram puse dalībnieku bija vietējie iedzīvotāji, pārējie – iebraucēji. Pats jaunākais – 12 gadus vecais Oskars Jermacāns no Balviem, kas noķēra 1,580 kilogramus smagu lomu. Vairums uz sacensībām ieradās, “Dzirksteles” vilināti. Viesturs Pērkons no Jaunpiebalgas stāsta, ka uz Stāmerienu makšķerēt atbraucis, būdams labos draugos ar pašvaldības vadītāju Raiti Apalupu.
Sacensības notika meistaru grupā un tautas klasē. Makšķerēšana turpinājās piecas stundas. Visiem par lielu pārsteigumu, vai varbūt arī ne, absolūtajā vērtējumā uzvarēja sieviete – Rita Grabovska, kas izvilka lielāko lomu – 2,800 kilogramus zivju. Gan viņai, gan citām makšķerniecēm “Dzirksteles” vīrieši dāvāja tulpes par piedalīšanos un sagaidot Starptautisko sieviešu dienu. Uzvarētājiem tika medaļas, garšīgas un vērtīgas balvas. Visi dalībnieki piedalījās loterijā un laimēja dāvanas.
“Dzirkstele” saka paldies sponsoriem – SIA “Unisports”, veikalam “Mednieks un makšķernieks”, SIA “Fanza”, firmai “Madara “89”, 25. Zemessardzes bataljonam, kafejnīcai “Amro”, firmai “Gulbenes maiznieks”, Stāmerienas pagasta padomei, “Lāčauss” apsaimniekotājai Lāsmai Čerņikai, zemnieku saimniecībai “Dimdiņi”, kā arī Egilam Čakaram un Arnim Briedim, kas palīdzēja zivju zupas tapšanā. “Dzirkstele” visus cienāja ar karstu tēju un zivju zupu, ko vārīja turpat ezermalā. Šefpavāre bija redakcijas darbiniece Tamāra Ulase, kas laikrakstā veido arī lappusi “Labu apetīti!”.
Pēc rezultātu paziņošanas daudzi makšķernieki metās atpakaļ uz ezera.
Negribēja vēl doties mājās, jo zivis āliņģos iebarotas, tāpēc cerēja uz labu vakara lomu. Turklāt itin nemaz nebija auksti! Tieši otrādi – makšķernieki jutās iesiluši izvilkt kādu lielāku zivi zupai, jo no rīta pārsvarā tādas kaķim vien ķērās.
Atsaucīgi arī pašmāju makšķernieki
Uz Stāmerienas ezera sastapt varēja arī vietējos makšķerniekus, beļaviešus Sergeju Petručeņu un viņa māmuļu Eleonoru. Sergejs startēja meistaru grupā. “Gribēju sacensties ar stiprākajiem,” saka viņš. Ikdienā zivju ķeršana esot hobijs, tomēr pietrūkstot brīvā laika, ko veltīt šim vaļaspriekam. Eleonora pauž, ka dēls esot ierādījis mātei šo hobiju. Tagad viņa makšķerējot biežāk nekā Sergejs. “Galvenokārt ķeru zivis upēs. Arī ziemā. Gauja un Pededze ir manas makšķerēšanas vietas. Loms ir tāds, ka iznāk ne tikai zupai, bet arī cepšanai,” saka Eleonora. Par sacensībām Stāmerienā viņa pauž – patīkot sacensību gars. Jaunībā bijusi sporta meistare riteņbraukšanā. Tagad sports un atpūta ir makšķerēšana. “Sportoju līdz pagurumam,” saka viņa.
Jaungulbenieši Atis Stonka un Andrejs Sirmais saka, ka Stāmerienas “pasākums – labs, ja cope būtu labāka, būtu pavisam labi”. Viņi gan vairāk pieraduši savā pagastā ķert zivis Ušura ezerā, bet varbūt šoreiz neesot izdevies sataustīt īsto vietu Stāmerienas ezerā.
Jo vairāk makšķernieku, jo labāk
Kamēr notika sacensības, vietējiem ļaudīm bija iespēja brīvi iet klāt makšķerniekiem, iepazīties, vērot, kā viņiem veicas. Šo iespēju izmantoja arī “Dzirkstele”. Prieks bija vērot makšķerēšanas meistarklases dalībnieku veiklo rosīšanos. Starp 13 meistariem bija trīs dāmas, arī daudzinātā makšķerniece, cēsniece Laila Grīnberga. 30 gadus vecais cēsnieks Ainārs Eglītis, kas ir arī Latvijas izlases dalībnieks un ceturtās vietas ieguvējs šāgada Pasaules čempionātā, stāsta – uz šādiem mačiem brauc izlūkot ezeru un apliecināt cieņu vietējiem bļitkotājiem un sacensību organizatoriem. Pie reizes griboties izmantot iespēju atpūsties. Neesot doma uzvarēt. Vietējie, kas labi pārzina Stāmerienas ezeru, noteikti būšot pārāki. (Tā gan nebija.) Ainārs stāstīja, ka sacensību vietā izurbis aptuveni 30 āliņģus dažādās ezera vietās, jo bijis interesanti gūt maksimāli pilnīgāku ainu par to, kādas te ir zivis.
“Jebkuram, kas vaicā padomu, es parādu un izstāstu, kā daru. Jo vairāk būs makšķernieku, jo mazāk būs maluzvejnieku,” saka viņš. Pieredze mācījusi rūpēties, lai uz ezera nesaltu, lai neciestu rokas.
Manto hobiju no paaudzes paaudzē
Māris Paeglis no Smiltenes saka, ka makšķerēšana viņam ir hobijs, sacensībās viņš piedaloties pirmoreiz. Pēc horoskopa viņš esot Vēzis, tāpēc velkot pie ūdeņiem. Galvenokārt viņš makšķerēt braucot uz Pērnavas līci, uz Alūksni. Parasti – draugu kompānijā. Makšķerējot jau no astoņu gadu vecuma, to iemācījis vecaistēvs. Tagad Māris piecus gadus vecajam dēlam Mairim ierādījis makšķerēšanu. “Mans puika jau ir noķēris septiņu sugu zivis. Viņš, protams, nemakšķerē visu dienu. Ar pāris stundām pietiek,” klāsta Māris. Viņam zivis garšojot. “Pats tīru zivis, vāru zupu, cepu un marinēju,” saka viņš.
Rīdzinieks Juris Japins no 26 mūža gadiem makšķerējot jau tik ilgi, cik sevi atceras. “Augu laukos pie vectēva. Tur arī iemācījos makšķerēt, dzīvojot pie Gaujas Siguldā. Makšķerēšana – tā ir slimība,” saka Juris. Viņš atklāj, ka vairākkārt nācies arī izpeldēties ledusaukstā ūdenī. Pērn ielūzis uz Juglas ezera pirmā plānā ledus. Pieķēries pie urbja, kas, šķērsām guļot, palicis uz ledus, un tā ticis ārā.
“Iegādājos spectērpu, kas paliek virs ūdens, ja gadījumā ielūzt. Tas ir vēja un ūdensizturīgs,” saka Juris.
Sacenšas arī Latvijas izlases treneris
Valmierietis Normunds Grabovskis, kas startēja meistaru grupā un ir pazīstams kā Latvijas makšķernieku izlases treneris šogad notikušajā Pasaules čempionātā, teic: “Būtu bijis grēks neatbraukt uz Stāmerienu.”
Viņš uzsver, ka atbalsta šādu pasākumu rīkošanu, tas sekmē makšķerēšanas sporta popularizēšanu un izaugsmi. Pats gan noskaņojies uz asaru makšķerēšanu, necerot uz lielu lomu. “Ar prātu saprotu, ka jāiet meklēt raudas un plauži, bet nezinu, kur tie šeit meklējami,” saka viņš.
“Makšķerēšanu vajag popularizēt kā ģimeņu atpūta,” pauž Normunds. Viņš stāsta, ka makšķerēšanā mainīšoties lomām ar dzīvesbiedri Ritu. Viņa kļūšot par Latvijas izlases treneri, bet Normunds – par izlases makšķernieku, lai varētu nākamgad startēt Pasaules čempionātā Zviedrijā.
“Esmu iekļuvis pamatsastāvā,” priecājas viņš. Makšķerēšanas meistarības attīstība “nežēlīgi prasa laiku” un zināmā mērā – arī dzīves pakārtošanu šim hobijam. Normunds, kas makšķerē no četru gadu vecuma, kad to ierādījusi mamma, tagad kā uzņēmējs arī ir saistīts ar šo hobiju. Viņam Valmierā ir makšķerlietu veikals. Normunds saka, ka savus trīs bērnus, kas ir 14, 11 un 1,7 gadus veci, nesteidzas iesaistīt makšķerēšanā. “Uzskatu, ka šobrīd viņiem svarīgākas ir mācības,” saka Normunds. Viņš arī atzīst, ka nereti gadoties ielūzt uz pirmā ledus.
“Man vienmēr visur jābūt pirmajam, jāiet pa priekšu. Tas pieder pie lietas. Turklāt ar manu svaru nevar neielūzt,” smej Normunds.
Copē ar vīru nekonkurē
Normunds ar dzīvesbiedri Ritu uz Stāmerienas ezera nemakšķerēja blakus. Viens bija vienā, otrs – otrā ezera malā. Pat pēdējos sacensību brīžos Rita makšķerē un labprāt parunājas. Viņa saka, ka, iepazīstoties ar Normundu, katrs atsevišķi jau bijuši kaislīgi makšķernieki. Vēlāk laulātos hobijs satuvinājis vēl vairāk. Ar vīru Rita makšķerēšanā nekonkurējot, lai gan esot patīkami, ja izdodas “apmakšķerēt” Normundu, citreiz vīram izdodoties “apmakšķerēt” Ritu.
Rita priecājas, ka jau trīs gadus sievietes izcīnījušas tiesības meistarklasē startēt kopā ar vīriem.
Viņa klāsta, ka vājajam dzimumam ir izteikta sievišķīgā intuīcija, kas palīdz. “Pieej pie ūdens, pārlaid acis pār ezeru, un zini, ka tajā līcī, uz tās grunts dabūsi. Nostrādā iekšējais barometrs,” saka Rita.
Viņa skaidro, ka tā ir intuīcija. Bet valmierietim Pēterim Liderim piemītot tā saucamā makšķernieka laime.
“Viņš ir cilvēks ar Dieva vārdiem mutē. Viņš ir divkārtējs pasaules čempions makšķerēšanā. Viņam viss nāk viegli. Var iet uz ledus un dziedāt, jo zina, ka viņa zivīti neviens nevar noņemt. Ar Dieva vārdiem viņš makšķerē,” stāsta Rita.
Viņa atzīst, ka nav zivju zupas cienītāja, ja nu pa reizei. Bet tad zupai jābūt vārītai uz ugunskura tūlīt pēc makšķerēšanas un tajā ūdenī, kurā zivs noķerta.
***
No ezera sacensībās izzvejots
– Kopumā – 63,860 kilogrami.
– Tautas klasē – 40,56 kilogrami (66 dalībnieki, vidējais loms – 0,614 kilogrami).
– Meistaru klasē – 16,600 kilogrami (13 dalībnieki, vidējais loms – 1,276 kilogrami).
– Jauniešu grupā – 3,580 kilogrami (pieci dalībnieki, vidējais loms – 0,716 kilogrami).
– Sievu grupā – 3,120 kilogrami (seši dalībnieki, vidējais loms – 0,520 kilogrami).
***
Laikraksta “Dzirkstele” kausa izcīņā zemledus makšķerēšanā uzvarētāji:
– Meistarklasē
* 1.vietā – Rita Verze – Grabovska (2,380 kilogrami) no Valmieras.
* 2.vietā – Normunds Grabovskis (2,080 kilogrami) no Valmieras.
* 3.vietā – Laila Grīnberga (1,760 kilogrami) no Cēsīm.
– Tautas klasē
* 1.vietā – Andris Veikšāns (2,040 kilogrami) no Kokneses.
* 2.vietā – Kaspars Skopāns (1,720 kilogrami) no Stāmerienas.
* 3.vietā – Jānis Rencis (1,660 kilogrami) no Gulbenes.
* 4.vietā – Māris Jermacāns (1,600 kilogrami) no Balviem.
* 5.vieta – Jānis Zariņš (1,300 kilogrami) no Stāmerienas.
* 6.vietā – Kaspars Liepiņš (1,300 kilogrami) no Smiltenes.
– Sieviešu konkurencē
* 1.vietā – Aina Pulča (0,820 kilogrami) no Gulbenes.
* 2.vietā – Anita Ločmele (0,760 kilogrami) no Gulbenes.
* 3.vietā – Ārija Kažmere (0,580 kilogrami) no Jaungulbenes.
– Jauniešu konkurencē
* 1.vietā – Oskars Jermacāns (1,580 kilogrami) no Balviem.
