Sestdiena, 27. decembris
Elmārs, Inita, Helmārs
weather-icon
+2° C, vējš 2.68 m/s, R-ZR vēja virziens

Meistaru radošais darbs novērtēts atzinīgi

Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” 2018.gada jūnijā būs skatāma XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstāde, kurā būs redzami arī Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” un Lizuma amatnieku kopas “Laipa” meistaru darbi.
“Sagšas” vadītāja Biruta Akmentiņa stāsta, ka izstādes koncepcijas autori (SIA “DD Studio”) piedāvā ekspozīcijas telpā parādīt latviešu tautas lietišķās mākslas nozares veidošanos un attīstību. Izstādē būs skatāms tematiskais un ģeogrāfiskais iekārtojums ar pieturas punktu tīklu, kurā katrs punkts piesaistīts konkrētai vietai Latvijā. Vienlaikus tajos tiks parādītas dažādas lietišķās mākslas jomas. “Mēs redzēsim citādu izstādes iekārtojumu, kurā informāciju sniegs mūsdienu tehnoloģijas un tautas mākslas meistaru darbi,” uzsver B.Akmentiņa un piebilst, ka “DD Studio” pirmo reizi veidos šādu valsts nozīmes izstādi. Radošā studija, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, parādīs mūsu tautas lietišķās mākslas izveidošanos, lai dažādām paaudzēm tas būtu interesanti un saistoši.

Izvērtē komisija
B.Akmentiņa norāda, ka katra valsts līmeņa izstāde ir skate ar darbu vērtēšanu un atlasi saskaņā ar izstādes koncepciju, un piedalīšanās izstādē ir viņu darbu vērtējums, ko veic vērtēšanas komisija. “Tas ir tāpat kā dejotājiem, kuri arī pavasarī dejo komisijas priekšā, – arī pie mums brauca komisija,” skaidro B.Akmentiņa.
12.oktobrī notika pirmais Nacionālā centra organizētais izbraukums pa Latvijas novadiem, kurā bija iekļauts arī Gulbenes “Sagšas” apmeklējums. Vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubene un SIA “DD Studio” mākslinieks Miks Mitrēvics, valsts izstādei izvirzīja 40 darbus. “Nākamgad uz Rīgu ceļos mūsu meistaru darbu trīs kolekcijas: četru krāsu dvieļi, linu lakati un Latvijas novadu tautisko brunču segas. 13 studijas meistaru radošais darbs novērtēts atzinīgi un iedvesmo darboties tālāk. Jūtamies pagodināti un atzīti!” saka B.Akmentiņa.
Viņa arī uzsver, ka prasmīgas meistares darbojas Lizuma amatnieku kopā “Laipa”, kuras darbi – ļoti kvalitatīvas un vērtīgas austās jostas un adījumi – arī ceļos uz šo izstādi.

Lai radoši un interesanti!
B.Akmentiņa stāsta, ka šīs kolekcijas tapušas četru gadu laika periodā. “Mēs, studijas dalībnieces, pēdējos gados strādājam ar pašām sev izvirzītiem uzdevumiem, lai ir radoši un lai ir interesantāk strādāt,” viņa atzīst.
Četru krāsu dvieļu pamatā ir Austrumlatvijas villaines. “Kāpēc četru krāsu? Latvju rakstiem ļoti bieži tiek izmantotas četras pamatkrāsas: sarkanā, zilā, zaļā un dzeltenā. Austrumlatvijas villaines ir ļoti spilgts piemērs tam, ka raksti tiek izšūti šajās četrās krāsās. Mums tas bija kā iedvesmas avots. Krāsas ir piesātinātas. Dažādi toņi veido vienotu kolekciju un ir iespaidīgi,” saka B.Akmentiņa un piebilst, ka “Sagšas” radošā “seja” ir linu dvieļi, jo ar tiem “Sagša” ir atpazīstama tautas meistaru mākslas saimē.
Savukārt linu lakatu kolekcijas iedvesmas pamats esot bijis kāds vecmāmiņas lakats no Druvienas muzeja fondiem, bet, iedvesmojoties no tautas tērpa, tapušas arī Latvijas novadu tautisko brunču segas. “Katrai segai ir izvēlēts Latvijas novads, kā arī izvēlēts konkrēts tautisko brunču variants. Tur ir parādīta gan Kurzeme, gan Latgale, gan Vidzeme,” saka B.Akmentiņa.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.