2014.gadā pašvaldībai beigsies līgumattiecības ar pašreizējo siltuma operatoru Gulbenē – SIA “Vidzemes enerģija”. 14.novembrī Gulbenes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdes dalībnieki vienojās uzdot novada domes izpilddirektorei Sarmītei Krišānei izanalizēt visus iespējamos tālākos variantus un par to informēt deputātus tautsaimniecības sēdē nākamā gada sākumā.
Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Guntis Blūms norādīja, ka būs jāuzklausa arī “otras puses viedoklis”.
Taisnojas ar priekšvēsturi
Līgums paredz, ka, beidzoties līgumattiecībām ar SIA “Vidzemes enerģija”, pašvaldībai no uzņēmuma jānopērk 6 megavatu jaudas šķeldas apkures katls, kas uzstādīts Nākotnes ielas katlumājā, un tai blakus esošais 4,5 megavatu gāzes katls (abi darbojas kopš 2009.gada) par to atlikušo vērtību, kā arī pilsētas siltumtrašu posmi, kas pieder šim uzņēmumam. Kopumā tas varētu izmaksāt vairāk nekā miljons latu.
Iespējamie tālākie risinājumi ir divi – turpināt sadarbību ar SIA “Vidzemes enerģija” vai beigt. Otrais risinājums paredz jauna siltuma operatora meklēšanu pilsētā.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis atgādināja priekšvēsturi. 2004.gada sākumā toreizējā Gulbenes pilsētas dome stājās līgumattiecībās ar SIA “Gulbenes siltuma serviss” (kuras saistību mantiniece ir SIA “Vidzemes enerģija”) uz 22 gadiem, iznomājot šai firmai pašvaldības īpašumu – pilsētas siltumtrases un Nākotnes ielas katlumāju. Tā paša gada vasarā tika parakstīta vienošanās par grozījumiem līgumā, mainot līguma darbības termiņu no 22 uz 10 gadiem.
A.Caunīša priekšlikums – pagarināt pašvaldības līgumsaistības ar SIA “Vidzemes enerģija” “vismaz vēl uz 10 gadiem”.
Konkurents vēro notiekošo
SIA „Bioeninvest”, kurai Gulbenē pieder koģenerācijas stacija, kura spēj pilsētai nodrošināt 4 megavatu siltuma jaudu, bet šobrīd ir spiesta to vienkārši laist gaisā, uzmanīgi seko notikumu attīstībai Gulbenes novada domes koridoros. Uzņēmuma pārstāvis Dainis Graumanis “Dzirkstelei” saka: “Gribam zināt, ko Gulbenes novada dome darīs 2014.gadā, vai rīkosies saskaņā ar likumu vai pretlikumīgi.”
D.Graumanis bilst, ka „Bio-eninvest” jau pierādījis savu vēlēšanos piedalīties Gulbenes siltumapgādē ar lētāku siltumu. Vasarā, kad SIA “Vidzemes enerģija” uz diviem mēnešiem esot izsludinājusi neliela siltuma daudzuma iepirkumu, viņa pārstāvētais uzņēmums piedalījies un šādā īsā termiņā piegādājis nelielu siltuma daudzumu pilsētai. Pēc tam esot ticis izsludināts vēl viens iepirkums tikai 6000 megavatiem siltuma, tomēr vēlāk šis konkurss ticis izbeigts. “Beigās negribēja no mums pirkt siltumu,” saka D.Graumanis.
Baidās no tarifa palielināšanas
Deputāts Guntis Blūms norādīja, ka SIA “Vidzemes enerģija” sava kredīta atmaksu par 6 megavatu jaudas šķeldas katla iegādi un uzstādīšanu ir iestrādājusi pašreizējā siltuma tarifā, kuru maksā iedzīvotāji. G.Blūma rīcībā ir informācija, ka nemaz tik raiti kredīta atmaksa nenotiekot, līdz 1.jūlijam bijušas vēl kredītsaistības aptuveni 1,14 miljonu latu apmērā (2009.gadā “Dzirkstele” rakstījusi, ka jaunā katla uzstādīšana “Vidzemes enerģijai” izmaksāja 1,3 miljonus latu). Taču, ja par to tiks celtas pretenzijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ir pilnīgi iespējams, ka “Vidzemes enerģija” pamatos nepieciešamību palielināt siltuma tarifu Gulbenē. To novada domes deputāti nevēloties. Tika uzsvērts, ka pašlaik Gulbenē siltuma tarifs (39,15 lati par megavatstundu siltuma bez pievienotās vērtības nodokļa) atbilst vidējam siltuma tarifam valstī.
G.Blūms arī norādīja, ka faktiski Gulbenes siltumapgādes jautājuma citādai risināšanai svītru pārvelk apzinātā nepieciešamība pabeigt būvēt starpbūvi, kura atrodas pa vidu Gulbenes novada valsts ģimnāzijai un vidusskolai. Tur plānotais darbu apjoms, kā jau rakstījām, ir aptuveni 1,48 miljoni latu.
