Šajā pavasarī Eiropā notiek sabiedriskās zinātnes iniciatīva “Meklēsim gaiļbiksītes”, kurā piedalās arī Latvija, aģentūru LETA informēja Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga Kalniņa. Latvijā sācies gaiļbiksīšu ziedēšanas laiks, tāpēc Latvijas Dabas fonds kā šīs akcijas partneris aicina Latvijas iedzīvotājus piedalīties un doties skaitīt gaiļbiksītes, veicot augu uzskaiti lapā “www.gailbiksite.lv”, kā arī sociālajos tīklos.
Iniciatīvas mērķis ir apkopot datus par gaiļbiksīšu izplatību Eiropā, lai iegūtu pārskatu par gaiļbiksītes un ar to saistīto sugu dzīvotspēju Eiropā. Gaiļbiksīte uzskatāma par paraugsugu, tās izpēte ļaus noteikt, kā dabā sokas zālaugiem un apputeksnētājiem, kā arī novērtēt ainavas pārmaiņu un tradicionāli apsaimniekotu zālāju samazināšanās ietekmi uz dabas daudzveidību.
Gaiļbiksīšu skaitīšanas akcijā var piedalīties visi, kas dodas pastaigās dabā, brauc uz laukiem vai citādi atrodas gaiļbiksīšu tuvumā, nepieciešams tikai mobilais telefons vai cita ierīce ar interneta pieslēgumu.
Lai skaitītu gaiļbiksītes, jāizmanto novērošanas rīks mājaslapā “www.gailbiksite.lv”, atverot to planšetē vai mobilajā telefonā. Vispirms jānorāda atrašanās vieta kartē un tad jāsāk skaitīt, atzīmējot ieraudzītās gaiļbiksītes un nosakot augu ziedu tipu. Kad saskaitītas vismaz 100 gaiļbiksītes, jāpievieno dažas fotogrāfijas no novērošanas vietas, kā arī ziņas par novērotāju.
Latvijas Dabas fonds uzsver, ka ir jāuzskaita nevis atsevišķie ziedi, bet gan augi.
Gaiļbiksītēm mēdz būt divi ziedu tipi, kurus dēvē par S-tipu un L-tipu. S-tipa ziedā redzamas putekšņlapas, bet L-tipa ziedā vidū redzams vien irbulītis.
Ziedu tipi savstarpēji apmainās ziedputekšņiem ar kukaiņu palīdzību, tādējādi tiek novērsta augu pašappute un veicināta ģenētiskā materiāla apmaiņa un ģenētiskā daudzveidība, kas ir ļoti svarīgs faktors populācijas dzīvotspējai. Parasti gaiļbiksīšu augšanas vietās dažādu ziedu īpatsvars ir vienāds – puse uz pusi. Ja īpatsvars mainās, samazinās ģenētiskā materiāla apmaiņa un sarūk augu dzīvotspēja. Pētnieki ar iedzīvotāju palīdzību vēlas noteikt abu tipu ziedu īpatsvara novirzes.
Galvenā pētnieku interese ir par gaiļbiksīšu savvaļas populācijām. Tomēr tiek gaidīti arī dati par “pussavvaļas” populācijām apdzīvotās vietās, piemēram, ceļmalās un nelielos pļavu fragmentos, kā arī aizlaistās piemājas platībās, kas sugai zināmā mērā ir patvēruma vietas – sarūkošo dabisko zālāju aizvietotāji.
Akcija aizsākās 2019.gadā Igaunijā, kad sabiedriskie pētnieki ziņoja par vairāk nekā 200 000 gaiļbiksīšu ziediem. 2020.gadā tajā iesaistījās arī Latvija.
Cilvēku atsaucība bija pārsteidzoša, un tā parādīja, cik efektīvi sabiedrība var dot ieguldījumu zinātnē. Lai iegūtu vairāk datu, Tartu universitāte šogad uzsāka Eiropas mēroga kampaņu.
Līdz ar to pētījuma teritorija ir paplašinājusies, iesaistoties Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Horvātijai, Itālijai, Īrijai, Krievijai, Lielbritānijai, Lietuvai, Luksemburgai, Norvēģijai, Polijai, Portugālei, Šveicei, Serbijai, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai, Ukrainai, Ungārijai, Nīderlandei, Vācijai, Ziemeļmaķedonijai un Zviedrijai. Šajā sezonā jau iesniegti vairāk nekā 26 000 novērojumu. Vairums novērojumu līdz šim nākuši no Lielbritānijas, Čehijas un Francijas.
