Straujā tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi mums uzzināt, ka zemeslodi uz saviem pleciem netur ne ziloņi, ne vaļi. Vēl jo vairāk – Saules sistēmā ir ir nevis deviņas, bet astoņas planētas, jo nabaga Plūtons izrādījies pārāk mazs, lai būtu planēta. Taču vienprātības nav arī šajā jautājumā, jo pastāv teorijas, ka aiz Saules slēpjas vēl kāda planēta un vēl kāda riņķo pa tik milzīgu orbītu, ka ieraudzīt mēs to varēsim labi ja reizi simts gados. Un tas ir tikai tepat pie mums – Piena Ceļa galaktikā. Kas notiek tālāk? Bailes pat iedomāties, jo principā tas mūsu prātam nav aptverams! Nu jau gandrīz 30 gadus nokalpojušo Habla teleskopu var uzskatīt par morāli un fiziski nokalpojušu opi. Taču ar to ir atklāts tūkstošiem planētu un galaktiku, kuru skaits Visumā pastāvīgi mainās un mērojams miljardos. Šos daudzumus, lielumus un attālumus mūsu prāts nespēj aptvert, tāpat kā visu šo ierīču izmaksas, jo šā teleskopa apkalpošanā vien jau iztērēti vairāk nekā divi miljardi dolāru. (Nu ko tad mēs te par atpūtas kompleksu nieka pusotra miljona vērtībā varam ņemties?) Jaunais topošais Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, kura palaišana gan vairākkārt tiek pārcelta par pāris gadiem, būs vēl grandiozāks, un labi, ka viņa izmaksas mēs vismaz pagaidām vēl nezinām. Ko jaunu un interesantu uzzināsim ar jauno ierīci, rādīs laiks, un varbūt kāds beidzot ar ticamiem pierādījumiem paziņos, ka Visumā mēs tiešām neesam vieni. Liekas, ka atklāts ir jau viss – no baltajiem punduriem līdz kvazāriem un no tumšās matērijas līdz melnajiem caurumiem, taču, visticamāk, par to, kas notiek tūkstošiem gaismas gadu attālumā, mēs nenieka nezinām. Tāpēc, neņemot vērā to, ka tas ir ļoti interesanti, nav saprotams, ko tas dod cilvēcei, it sevišķi viena cilvēka mūža griezumā. Vai tiešām nākamās paaudzes dzīvos kaut kur citur? Vai tiešām derīgos izrakteņus mēs turpmāk ķersim kosmosā? Ja tā, tas noteikti ir to vērts. Galileo Galilejs nezināja daudz ko no tā, ko šobrīd zina ikviens, un mēs nekad nezināsim to, ko zinās mūsu nākamās paaudzes. Taču vismaz man noteikti gribētos paspiest roku kādam zaļam un nesaprotamam ķēmam, un nav svarīgi kur – šeit vai tepat kaimiņos Andromedas galaktikā vien nieka 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā. Tāpēc es topošajā atpūtas kompleksā gribētu teleskopu un par visu naudu – varbūt man un kaimiņiem no citiem novadiem izdosies saskatīt to, ko citi neredz.
