Madonas reģionālajā Vides pārvaldē iedzīvotāji vērsušies ar bažām par ūdens līmeņa svārstībām Gaujā. Šīs bažas ir saistītas ar karsto laiku un ūdens līmeņa samazināšanos upē.
Madonas reģionālajā Vides pārvaldē iedzīvotāji vērsušies ar bažām par ūdens līmeņa svārstībām Gaujā. Šīs bažas ir saistītas ar karsto laiku un ūdens līmeņa samazināšanos upē.
“Ļoti jāseko, lai upju ūdeņi netiktu piesārņoti,” saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Lūkins. Piesārņojums var izrādīties bīstams, ūdens var sasmakt, var slāpt zivis.
“Pagaidām konkrētu ziņu par šādām problēmām Gulbenes rajonā nav, taču ir jākontrolē situācija. Tuvākajā laikā plānojam mērīt skābekļa daudzumu dažā ezerā vai upē,” saka J.Lūkins.
Iedzīvotāji ir aizdomīgi, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) nenodara pāri Gaujai. Uz tās pavisam ir 9 HES, 6 – Gulbenes rajonā. Visas šīs spēkstacijas atrodas uz tā saucamās privātās Gaujas. Augšpus Tirzas ietekas Gaujā šī vairs nav publiska upe. Tieši tāpēc savulaik te bija grūti ierobežot centienus būvēt HES. Privātās Gaujas apsaimniekotājas ir gan pašvaldība, gan privātpersonas. Civillikums nosaka, ka privātajai upei tauvas josla ir 4 metri, publiskajai – 10 metri.
Mazajām spēkstacijām uz Gaujas ir jādarbojas pēc kaskādes principa, tātad – ir jāsadarbojas. Ja sadarbība ir nepietiekama, upe to jūt un arī katra spēkstacija jūt atkarību cita no citas.
Uztraucoties par karstā laika ietekmi uz Gauju un tajā mītošajām zivīm, bez iepriekšēja brīdinājuma Valsts vides dienesta vides dabas resursu uzraudzības un HES kontroles vecākā inspektore Elza Juhansone trešdien pārbaudīja mazās hidroelektrostacijas un pārliecinās, vai to darbībā ir pieļauti pārkāpumi. Pēc vairāku hidroelektrostaciju pārbaudes uz Gaujas upes Cēsu un Gulbenes rajonā viņa ir konstatējusi, ka visas HES respektē upi. Hidroelektrostacijas nestrādā nemaz vai tikai dažas stundas diennaktī.
“Hidroelektrostaciju uzdevums ir noturēt ūdenskrātuvēs ūdens līmeni. Pēc iespējas ir jānodrošina caurplūdums upē. Vismaz minimālais, lai neiet zivis bojā. Attieksme ir mainījusies. Pirmos gadus, kad parādījās spēkstacijas uz Gaujas, centās katru ūdens litru sagrābt, aizturēt un paņemt sev. Tagad viņi saprot, ka tepat, šajā vidē, ir jādzīvo. Tas viss uz pašiem vien atsauksies. Ir jau apkārtējie iedzīvotāji arī, kas momentā reaģē, ja kaut kas nav kārtībā,” saka E.Juhansone.
Pilskalna HES viņa aplūkoja mērlatu un konstatēja, ka trešdien dienas vidū Gaujas ūdenskrātuvē pie spēkstacijas ūdens līmenis bija 6 centimetrus zem normālā. Operators Māris Krūtainis kontrolētāju sagaidīja ar vārdiem: “Viss Gaujas ūdens izkūp gaisā.” Viņa atjokoja, ka tik traki jau neesot. Pie Pilskalna HES varot redzēt, ka ūdens Gaujā ir gana daudz arī šajā ilgstošajā karstumā. M.Krūtainis stāsta, ka spēkstacija pastāvīgi laiž cauri 0,6 kubikmetrus ūdens sekundē. Pilskalna HES decembrī apritēs četri gadi. Spēkstacijai ir divas turbīnas – ar 400 kilovatu jaudu viena un otra ar 100 kilovatu jaudu. Ar pilnu sparu spēkstacija var strādāt tikai pavasarī. Tagad, kopš Jāņiem, tā lielākoties nestrādā. Automātiskās iekārtas pašas izslēdzas, ja ūdens līmenis nokrītas līdz 101,75 metriem virs jūras līmeņa. Darbojas spēkstacija, ja ūdens līmenis sasniedz 101,87 metrus virs jūras līmeņa. Pagājušajā diennaktī Pilskalna HES strādāja aptuveni četras stundas. Tas bija naktī.
“Katra hidroelektrostacija, arī Pilskalna HES, vadās pēc ūdens resursu lietošanas atļaujas. Tās izdotas šogad. “Paideru HES” izdota 20.jūnijā. Šeit ir visi nosacījumi, uzsvērts, ka pieļaujamās ūdens līmeņa svārstības – 20 centimetru diennaktī. Akcentēts pienākums nodrošināt caurplūdumu, darbība ārkārtējos apstākļos. Kad zems ūdens līmenis, caurplūde ir vienīgais glābiņš, lai upe lejas pusē nekļūtu galīgi sausa un lai arī augšā saglabātos ūdenskrātuve. Šovasar pat Daugavā ūdens temperatūra ir 23 grādi, tātad citur – vēl lielāka. Ir ļoti silts ūdens. Tāpēc ūdenskrātuves pie spēkstacijām Gaujas zivīm ir vienīgais glābiņš,” saka E.Juhansone.
Viņa ar prieku novērojusi, kā Rankā pie HES ūdenskrātuvē cilvēki peldas. Te zied ūdensrozes. Pašlaik rekonstruē Lācīšu HES. Kā pēdējās Gulbenes rajonā speciāliste apskatīja Sinoles dzirnavu HES un Paideru HES. “Visur cenšas kaut cik nodrošināt ūdens līmeni. Tas ir grūti. Jālūdz Dievs, lai mainās laika apstākļi,” saka E.Juhansone. Viņa pauž, ka ļaunumu Gaujai un vēl vairāk mazajām upītēm nodara bebri. To izkontrolēt un novērst ir grūti.
Latvijā pavisam ir 146 mazās spēkstacijas un 3 lielās hidroelektrostacijas. E.Juhansones pārraudzībā ir 67 spēkstacijas Daugavpils, Valmieras, Madonas un Rēzeknes reģionālās Vides pārvaldes teritorijā.
