Veiksmes stāsti, kas izskanēja konferencē “Gulbenes novads – punkts kartē vai lidlauks?”, pārliecināja, cik dažādi esam, cik liela ir piederība mūsu novadam, kā spējam veidot savu profesionālo karjeru un pašrealizēties.
Konferences, kas pulcēja vairāk nekā simts dalībnieku, paneļdiskusijā tika ieskicētas tās problēmas, pie kurām jāstrādā turpmāk, piemēram, attīstot novadā profesionālo izglītību, uzlabojot medicīnisko pakalpojumu pieejamību, piesaistot jaunus mediķus, radot jaunus uzņēmumus un citas.
Esam un drīkstam būt dažādi
“Man bija prieks par konferencē dzirdētajiem iedvesmas stāstiem un cilvēkiem to dažādībā. Konferencē vairākkārt izskanēja, ka Gulbenes novadā mēs esam un drīkstam būt dažādi. Te nav stāsts, kurš ir labāks vai sliktāks. Piemēram, SIA “Tirzas oga” projektu vadītāja Daiga Muktupāvela, uzstājoties konferencē, ieskicēja novadnieka nevis piederības fizisko un materiālo labumu, bet vērtību skalu. Savu dzīves stāstu interesanti atklāja arī dziedātājs Nauris Indzeris, uzsverot, ka ne tikai mēs iedvesmojamies no citiem, bet arī mēs varam kādu iedvesmot. Jebkurā gadījumā šī nebija ne zinātniskā, ne stratēģiskā, bet svētku konference. Arī konferences diskusiju daļas mērķis nebija atrisināt problēmas. Mērķis atkal bija dažādība, cik dažāds ir problēmu redzējums un to izpratne. Tas mums ir jāņem vērā un jārespektē. Trešā atziņa, ko guvu no šīs konferences, ir tā, ka mums ir ļoti viegli definēt, ko vajag, bet tad, kad diskusijā bija jautājums, kā to izdarīt, par kādiem līdzekļiem, tad joprojām turpinājās diskusija par to, kas būtu vajadzīgs,” pēc konferences atzina tās moderatore Anita Birzniece.
Pietrūkst pozitīva trakuma
Konferences dalībniece Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimniece Ligita Zvirbule diskusijā pozitīvi vērtēja lauku saimniecību iesaisti novada tūrisma attīstības jomā, kā arī vērsa uzmanību uz mazajām lauku skolām. Tās zemniece rosināja veidot ar lielāku specifikāciju, lai tādējādi tieši skolas iesaistītu visa novada attīstības vadībā. Vēl citi diskusijas dalībnieki mudināja vairāk uzmanības saistīt ar infrastruktūras attīstību Gulbenes pilsētā, piemēram, katru gadu vismaz puskilometra garumā noasfaltējot vienu pilsētas ielu. No klausītāju zāles izskanēja jautājums, kad asfaltēs ceļu uz Daukstēm. Izrādās, ka tuvākajā laikā tas netiks darīts. Tiesa, jau šā gada nogalē pašvaldība izstrādās rīcības programmu turpmākajiem septiņiem gadiem.
Tika akcentēta arī dažādu projektu izstrāde un brīvprātīgo darba sistēmas attīstība novadā. “Man kā jaunās paaudzes pārstāvei jāatzīst, ka Gulbenē trūkst pozitīva trakuma. Dažkārt ir sajūta, ka es dzīvoju violetā telpā ar tamborētiem gulbjiem, tāpēc gribas alternatīvu piesitienu kultūrā,“ uzsvēra biedrības “Dēms” pārstāve Ilze Vanaga. Senioru vārdā novada pensionāru biedrības “Atspulgs 5” valdes priekšsēdētāja Anna Vīgante par gados veco cilvēku sāpju lietu minēja Gulbenes slimnīcu un medicīnas aprūpes iespējas. “Gribētos, lai visi nepieciešamie medicīniskie pakalpojumi būtu pieejami tepat Gulbenē, bet tas laikam ir tālāka laika jautājums,” teica A.Vīgante. Lai novadā tiktu atrisinātas visas problēmas, rīcība tika salīdzināta ar šaha spēli, domājot tikai par vienu, nevis jau desmit gājieniem uz priekšu.
Novads 2025.gada vīzijās
Gulbenes Zemessardzes 25. kājnieku bataljona priekšnieks Ģirts Pintāns pauda cerību, ka 2025.gadā Gulbenes novadā katrā ģimenē būs vismaz viens cilvēks, kas būs iesaistījies valsts aizsardzībā, jo tas palielinās novada kopējo pašapziņu, kā arī nodrošinās aizsardzību ģimenei. Viņš saskatīja novada domes tiešu sadarbību ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem, liela mēroga militāro mācību norisi, kas novadā radītu papildu darba vietas un dotu papildu ienākumus. I.Vanaga novadu saskata kā labvēlīgu vidi lielām ģimenēm. Savukārt A.Vīgante domā, ka tad atkal Gulbenē būs atdzīvojies dzelzceļš ne tikai kā tūrisma objekts, ka būs saglabātas visas pašreizējās mācību iestādes, jauni cilvēki būs radījuši jaunus uzņēmumus. L.Zvirbule pauda cerību, ka lauksaimnieku novadā saražotā pārstrāde un arī patēriņš notiks uz vietas novadā, tāpēc pamestajām ēkām pēc atjaunošanas jātop par pārstrādes cehiem. Tomēr novada domei nākamajos gados nāksies pieņemt arī nepopulārus lēmumus, tāpēc sabiedrība ir jāsagatavo iespējamiem pavērsieniem un liela nozīme būs sabalansētam dialogam starp sabiedrību un pašvaldību, kā arī izglītībai.
