No dienas dienā arvien vairāk nākas pārliecināties, ka virtuālā saskarsme ir kā pārkarsis gludeklis, kurš sadedzina un pie kura apdedzinās. Es ceru, ka vairāk ir tādu reižu, kad šīs virtuālās sarunas palīdz “izgludināt” kādu samilzušu problēmu, rod tai risinājumu, pievērš uzmanību vai vienkārši virtuāli uzmundrina. Taču viens otrs, kamēr otram uz galvas nav “uzšļācis dubļus”, nejūtas laimīgs.
Katrs mēs esam ievainojams. Bet tie, kas atļaujas publiski aizskart, nonievāt vai nolamāt, slēpjoties aiz “nikiem”, parāda tikai savu prastumu un neaudzinātību. “Kāpēc šie rakstītāji nenāk pie manis un to nepasaka acīs?” aizvainots ir kāds portāla “www.dzirkstele.lv” lietotājs. Nepateiks jau arī, jo tad būs jāskatās acīs un jāatbild par teikto, bet internetā viņš ir viens no “n-tajiem” miljoniem, kas paslēpies zem krustiņiem vai punktiņiem. Cilvēkam ir raksturīgi izrunāties. Domubiedru šodien nereti aizstāj čatošana internetā. Tāpēc jau tas ir forums, kur jūs paši veidojat tēmas. Tikai reizēm interešu loks portālā “www.dzirkstele.lv” ne īpaši labi raksturo lietotājus. Ikreiz ir prieks, ja tiek rakstīti labi vārdi, ja ir patiesa, atklāta, godīga un argumentēta diskusija un labvēlīga kritika. Tas nozīmē, ka neesam vienaldzīgi pret to, kas notiek mums apkārt. Un tie bieži vien ir tieši vārdi bez “nikiem”. Vairāk zem tiem slēpjas slikts garastāvoklis, netaktiskums un cinisms. Iedomājieties, kā no mūsu emocijām uzlādējas virtuālā gaisotne! Labais rada labo, sliktais – slikto. Aicinu būt iecietīgiem un saprotošiem, cienīt citam citu un atbalstīt internetu bez naida!
