Sācies gripas laiks. Kas gan tur īpašs? Katru gadu ir tāds laiks. Un tomēr to gaidām ar satraukumu, bažām. Šonedēļ Rīgā bijis traģisks notikums – miris 16 gadus vecs puika, kas bija saslimis ar gripu.
Sācies gripas laiks. Kas gan tur īpašs? Katru gadu ir tāds laiks. Un tomēr to gaidām ar satraukumu, bažām. Šonedēļ Rīgā bijis traģisks notikums – miris 16 gadus vecs puika, kas bija saslimis ar gripu. Māte, vakarā no darba mājās pārnākot, zvanījusi “ātrajiem”, teikusi, ka pusaudzim ir vairāk nekā 40 grādu temperatūra. “Ātrie” ieteikuši dot zāles, saukt ģimenes ārstu. Dabiski, ka vakara stundā ģimenes ārstu mājās vairs neizsauksi, ne katrs ģimenes ārsts arī vakaros un kur nu vēl nakts stundā atbildēs uz telefona zvanu. Tā nu šā puiša māte devusies uz aptieku un nopirkusi zāles temperatūras pazemināšanai, ko tur ieteica. Zēns izdzēris zāles. Bija nakts. Viņam kļuva arvien sliktāk. Pavisam slikti. Māte atkal zvanīja “ātrajiem”, šoreiz atbrauca. Puiša dzīvību izglābt nevarēja. Kas vainīgs?
Ļoti sāp sirds par šo gadījumu, par šiem man pilnīgi svešajiem cilvēkiem. Liekas, Gulbenē nekas tāds nevarētu notikt. Te noteikti “ātrie” atbrauktu jau pēc pirmās izsaukuma reizes. Liekas, mēs neapzināmies, cik reizēm bīstama var būt pašārstēšanās. Ja vēl sevi zāļojam, nekas. Bet ķeramies arī pie ģimenes locekļiem. Arī man tā gadījās… tā bija šausmīga pieredze. Ar vīrusu saslima mans mīlulis – astoņus gadus vecais kaķītis. Viņš vēma, viņa acu zīlītes liecināja, ka dzīvnieciņam nav normāla ķermeņa temperatūra. Daudz nedomādama, liku viņam norīt aspirīna tableti. Tālāk sekoja murgs… Kaķim sākās alerģiska reakcija, viņš sapampa, nebalsī brēca visu nakti, mēs mājās ar šausmām gaidījām rītu, neaizverot ne aci. Jau agri zvanīju veterinārārstei un uz rokām nesu savu mirstošo kaķi pie viņas uz aptieku. Viņa bija šokā. Es jutos kā slepkava. Trīs dienas zvēriņam bija vajadzīga intensīva terapija. Izdzīvoja. Jūs teiksiet, ka tas jau tikai kaķis. Tā ir dzīva būtne. Un tā man ir mācība nekad vairs neuzņemties daktera lomu. Labāk lieku reizi patraucēt mediķus, būt uzstājīgai, vaicāt, runāt, lūgt un arī neaizmirst pateikt paldies.
