Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijas mežos pagājušajā gadā izcirsto koku apjoms ir palielinājies par 24 % salīdzinājumā ar 2015.gadu. Lieli apjomi bija jāizcērt vējgāžu un snieglaužu dēļ. Dabas stihija sevišķi lielu postu nodarīja Zvārtavas, kā arī Lejasciema, Lizuma un Gaujienas mežos.
“Pagājušajā vasarā vējgāzes radīja koku bojājumus 6556 hektāros meža, bet pavisam koku bojājumi bijuši gandrīz 7000 hektāru platībā, kas ir desmit reizes lielāki nekā 2015.gadā. Savukārt citi bojājumi, ko rada ūdens, dzīvnieki, kaitēkļi un slimības, ir palikuši apmēram tādi paši kā iepriekš – 401,5 hektāros,” informē virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns.
Pavisam virsmežniecības teritorijā ir izcirsti 1 260 890 kubikmetri koksnes. Salīdzinot ciršanas apjomus desmit gadu periodā, var secināt, ka krietni vairāk tika cirsts krīzes gados, bet tagad situācija izlīdzinās,” stāsta virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača.
Ciršanas apjomu ietekmē pieprasījums
Privātajos mežos visvairāk cērt bērzus, savukārt baltalkšņus vairāk cērt pārējos mežos. Pieprasījums nosaka katras koku sugas noietu koksnes tirgū. “Izsniegto ciršanas atļauju analīze liecina, ka arī šogad vairāk tiek cirsti bērzi,” secina I.Mača. Domājot par perspektīvu, visā valstī tieši bērzu jaunaudžu kopšana ieņem lielu īpatsvaru – 39 % privātajos mežos un 26 % valsts mežos. Ziemeļaustrumu virsmežniecības datu apkopojums liecina, ka jaunaudžu kopšanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. “Lielākais kopšanas apjoms ir Lejasciema nodaļā, kurā ir lielākas mežu platības. Turklāt var secināt, ka privāto mežu īpašnieki neatpaliek no valsts mežu jaunaudžu kopšanas – īpašnieki ir izkopuši 995,53 hektārus, bet valsts mežos – 786,68 hektārus jaunaudžu,” precizē I.Mača.
Pagājušajā gadā virsmežniecībā mežu atjaunošana veikta 4357,52 hektāru platībā, kas ir apmēram tāds pats apjoms kā iepriekšējos gados. Privātajos mežos vairāk tiek izcirstas audzes, kurās valdošā koku suga ir apse un baltalksnis. Tomēr nevar teikt, ka atjaunošanai tiek izmantotas galvenokārt saimnieciski nevērtīgas koku sugas. Ilgtermiņā ir grūti prognozēt, kurai koku sugai būs lielāks pieprasījums. Arvien vairāk īpašnieku mežu atjauno mākslīgi, turklāt tiek izvērtēts, kā labāk rīkoties, lai izaugtu augstvērtīgs mežs.
Pārkāpumu – mazāk
Ziemeļaustrumu virsmežniecībā pagājušajā gadā konstatēti 76 pārkāpumi, kas ir mazāk nekā 2015.gadā. Joprojām vairumā gadījumu pārkāpumi tiek fiksēti par patvaļīgu koku ciršanu.
“Nereti īpašnieki uzskata, ka ar savu personisko mežu var rīkoties, kā ienāk prātā, tāpēc neizņem ciršanas apliecinājumu, par ko ir paredzēts administratīvais sods. Labi, ka arvien vairāk ir to, kuri izprot vajadzību atjaunot mežu dabiski vai mākslīgi un kopt jaunaudzes. Ja tas netiek darīts, tiek ierosināta administratīvā lietvedība. Protams, mērķis nav sodīt. Galvenais ir panākt, lai mežs tiek atjaunots,” norāda Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Aldis Bricis. Meža videi nodarīti 86 236,27 eiro zaudējumi. Labprātīgi atlīdzināti 1417,67 eiro. Par 52 pārkāpumiem ierosināta administratīvā lietvedība, administratīvi sodītas 13 personas, bet pārējos gadījumos lietas izbeigtas, izsakot mutisku aizrādījumu. Visu uzlikto naudas sodu summas ir iekasētas – 735 eiro. Tika ierosinātas 24 krimināllietas, 2 gadījumos to izskatīšana atteikta.
Par medību pārkāpumiem ir sastādīti 16 administratīvo lietu protokoli, kas ir tikpat, cik 2015.gadā. Nelikumīgu medību pērn nav bijis. “Tiek pārvadāti pielādēti medību ieroči, ar pielādētiem ieročiem iet prom no masta, šie pārkāpumi atkārtojas. Sen nebijis gadījums bija, kad nomedīja vienu dzīvnieku, bet norakstīja citu, lai panāktu sev labvēlīgākus apstākļus,” komentē virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš. Pērn par medību pārkāpumiem ar naudas sodu sodītas divas personas par 60 eiro. Saskaņā ar daļēju atbrīvošanu no soda personas labprātīgi samaksājušas sodu 50 % apmērā.
Fakti
Mežu atjaunošana pērn veikta 4357,52 hektāru platībā. Ar skuju kokiem pērn ir atjaunots 39,1 % platību, bet atsevišķi pa koku sugām lielākais īpatsvars ir bērzam – 28,4 %, apsei – 18,5 %, baltalksnim – 10,3 %, melnalksnim – 3,3 %. Ar pārējām koku sugām – osi, kļavu, liepu un pīlādzi – atjaunotās platības aizņem tikai 0,46 % jeb 20,1 hektāru.
