Jau vairāk nekā mēnesi dažādu biedrību un asociāciju uzskaitījumu papildina arī meža īpašniekus saistoša sabiedriska organizācija – Meža īpašnieku biedrība.
Jau vairāk nekā mēnesi dažādu biedrību un asociāciju uzskaitījumu papildina arī meža īpašniekus saistoša sabiedriska organizācija – Meža īpašnieku biedrība.
Par ietekmējošu faktoru Meža īpašnieku biedrības izveidei uzskatāma janvāra vētra, kuras sekas visvairāk izjūt un pārdzīvo meža īpašnieki. Viņi ir pārliecināti, ka jaunas un ietekmīgas biedrības izveidošana varētu līdzēt mazināt zaudējumu apjomu, kā arī maksimāli ātrāk likvidēt postījuma radītās sekas.
Jāatzīst, ja sākumā ļaudis, kam īpašumā bija lielāka vai mazāka meža platība, līdzīgi dadzim turējās pie tās, aizmirstot par savu interešu aizstāvību, tikai tad kļūstot sociāli aktīvākiem, meža īpašnieki sāka “iznākt meža klajumā”, lai veidotu apvienības un biedrības savu interešu aizstāvībai un problēmas risinātu nevis katrs pēc savas izpratnes, bet kopīgiem spēkiem. Meža īpašnieku biedrība apvieno dažādus meža īpašniekus – gan lielos un mazos, gan privāto mežu īpašniekus, gan pašvaldības un komercsabiedrības.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis atzīst, ka latviešiem ir jāmācās savstarpēji sadarboties un kooperēties, tādējādi apgāžot agrāko uzskatu, ka tur, kur ir divi latvieši, vienmēr ir trīs partijas.
Virsmežzinis atgādina, ka šobrīd Eiropas Savienības atvēlētā nauda ir domāta arī tādas struktūras kā Meža īpašnieku apvienība veidošanai. Tās mērķis nav peļņas ieguve, bet meža īpašnieku sanākšana kopā, lai tad visi kopā risinātu dažādus stratēģiskus jautājumus, lai mežs nebūtu tikai vieta, kur pelnīt, bet līdzinātos drošai bankai, kur ieguldīt naudu. Pamazām sabiedrībā veidojas sapratne, ka mežsaimniecībai jābūt ilgstošai ne tikai kā nozarei, bet arī ekonomiski.
A.Caunītis uzskata, ka sākotnēji apvienība varētu būt labs palīgs meža īpašniekiem tiem piederošo meža platību apsaimniekošanā, ja nepieciešams, arī pārdošanā un atjaunošanā.
“Arī mežsaimniecības nozarē ir problēmas, kur viens šodien nav cīnītājs, ir vajadzīgs visiem sanākt kopā un strādāt kolektīvi. Diemžēl latvietis pēc mentalitātes šodien sāk līdzināties ziemeļniekam, kļūst atturīgs, ieraujas sevī, nelabprāt kooperējas, tāpēc, manuprāt, jaunais veidojums veicinās šo kooperāciju,” bilst virsmežzinis. Viņš ir pārliecināts, ka kooperēšanās kļūs par šodienas nepieciešamību.
Skandināvijā lielās mežu īpašnieku firmas sāka veidoties no apvienībām, biedrībām un tamlīdzīgi. “Meža īpašnieku ir ārkārtīgi daudz, ja viņi nespēs runāt vienotā valodā un vienoti formulēt savas vēlmes, tad būs problēmas. Manuprāt, zemnieki šodien ir vienīgie uzņēmēji, kas regulāri saņem kompensācijas par klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem, ne augļkopji, ne biškopji tās nesaņem. Izskaidrojums tam ir zemnieku vienotība. Ja arī meža īpašnieki iemācīsies tā strādāt, viņi būs tikai ieguvēji,” pārliecināts A.Caunītis.
Litenes mežniecības mežzinis Ilgvars Jačuks bilst, ka pagaidām jaunā veidojuma vērtējumu dot nevarot.
“Dažādu biedrību un asociāciju ir daudz arī mežsaimniecības nozarē, bet uz vietas mežniecībā to darbību neizjūtam,” saka mežzinis.
Šobrīd ir pāragri secināt, kāds būs jaunais veidojums, to rādīs laiks, vienīgi atliek cerēt, ka perspektīvā meža īpašnieku situācija kļūs daudz labāka.
