Izcirstās platības: jāatjauno trīs gados. No jūlija līdz oktobrim Valsts meža dienesta darbinieki vērtē atjaunotās meža platības.
Izcirstās platības: jāatjauno trīs gados
No jūlija līdz oktobrim Valsts meža dienesta darbinieki vērtē atjaunotās meža platības. Šobrīd Gulbenes virsmežniecības mežniecību mežziņi pārbauda, kā privāto mežu īpašnieki kopj platības, kurās iestādītas priedes, egles un lapu koki, kā arī dabīgi atjaunojušās meža platības.
Rajonā lielākās privāto mežu platības ir Beļavas mežniecībā. Mežniecības mežziņa Aināra Kuprovska kontrolē atrodas apmēram 1200 saimnieku privāto meža īpašumu Beļavas un Galgauskas pagastā. Mežzinis domā, ka to ir vēl vairāk, jo daudzi īpašumi nav reģistrēti zemesgrāmatā, jo mežu platības ir nelielas un nesola lielus ienākumus, bet īpašuma reģistrācija ir dārga.
“Privātā meža īpašniekam trīs gadu laikā jāveic izcirstās platības atjaunošana. Ņemot vērā meža augšanas apstākļus, ir vietas, kur apmežošanas termiņš ir lielāks – pieci un pat desmit gadi,” stāsta Beļavas mežniecības mežzinis Ainārs Kuprovskis.
Viņš atzīst, ka sākumā, kad nebija noteiktas soda sankcijas, praktiski nevienam īpašniekam nerūpēja izcirsto platību atjaunošana. Daži saimnieki gan dodas uz mežu, lai cirsmās izzāģētu krūmus, bet pirms tam par kopšanas darbiem nekonsultējas mežniecībā, tādēļ neievēro noteikumus, lai stādītie koki labāk augtu un atbilstu valsts meža dienesta noteiktajām prasībām.
Daudzi izcirtumi aizaug ar mazvērtīgiem kokiem, kas nākotnē nesola gūt ievērojamu peļņu, tos realizējot pārstrādei un izmantojot celtniecībā.
“Daļa cirsmu, kas izveidojās 1995. un 1996. gadā, šobrīd ir aizaugušas ar mazvērtīgām koku sugām. Nākotnē šādās platībās iegūt kvalitatīvus kokmateriālus nebūs iespējams. Diemžēl daudzi to neņem vērā, uzskatot, ka būtiskāka ir tūlītējas peļņas gūšana. Lai tas neturpinātos, katru gadu veicam meža inventarizāciju un pārliecināmies, kā ieaudzis mežs. Ja platību atjaunošana notikusi dabiski ar tām koku sugām, kuras atbilst to augšanas apstākļiem, cirsmas pieņemam un īpašniekam nav jāmaksā nodoklis par tām. Skuju kokiem tie ir 40 gadi, lapu kokiem – 20,” stāsta A.Kuprovskis.
Mežzinis bilst, ka cirsmu apmežošanas vērtēšanas noteikumi ir stingri. Tos rūpīgi kontrolē arī Valsts meža dienesta augstākstāvošās amatpersonas.
Meža īpašniekiem sods vairo atbildību
Ainārs Kuprovskis atzīst, ka arvien vairāk meža īpašnieku interesējas par izcirsto platību atjaunošanu un stādījumu kopšanu. Liela nozīme meža īpašnieku piesaistīšanā platību atjaunošanai bijusi viņu informēšanai par darāmo cirsmās. Situācija esot krasi mainījusies šajā pavasarī.
“Tagad par izcirsto platību neatjaunošanu laikā privāto mežu īpašniekus var sodīt. Pavasarī visiem nosūtījām brīdinājuma vēstuli, atgādinot, ka jāveic meža atjaunošana, brīdinājumu neuzskatot par soda sankciju. Lai gan situācija uzlabojās, tomēr ir meža īpašnieki, kuri uzskata, ka valsts likumdošana uz viņa privāto īpašumu neattiecas. Šāda attieksme ir sodāma (sods līdz 150 latiem),” brīdina mežzinis.
A.Kuprovskis rēķina, ja stādi hektāra apmežošanai maksā 30 latus, bet vienam hektāram nepieciešami 3000 priedes stādi, tad par soda naudu iespējams apmežot pusotru hektāru.
“Par stādu iegādi var interesēties mežniecībā, jo sertificētās stādu audzētavas atstāj adreses un telefonus, kā arī cenu katalogus visām koku sugām. Iesaku par nepieciešamo stādu daudzumu interesēties vismaz divus gadus pirms izcirsto platību apmežošanas, jo tad ir garantija, ka būs stādi,” skaidro A.Kuprovskis. Viņš tos iesaka izvēlēties atbilstoši augšanas apstākļu tipam katrā konkrētā cirsmā. Piemēram, Beļavas pagasta mežos vislabāk sakņojas bērzs un egle, bet atsevišķās vietās arī apse un priede. Viens no meža augšanas tipiem ir vēris, kurā pieļaujama apse.
“Var stādīt arī apsi, jo tā ir cērtama pēc 41, bet egle pēc 81 gada. Tas nozīmē, ka šajā laikā iespējams novākt divas apses ražas. Šobrīd apsei ir līdzvērtīga cena ar egli, kāda tai bija deviņdesmito gadu sākumā,” rēķina mežzinis. Par rūpīgu un pareizu cirsmu kopšanu viņš uzteic Ilgoni Skopānu, kas neliedz padomu arī citiem, Sarmi Skopānu, Ojāru Sikateru un citus.
Pavasaros mežniecībās notiek semināri, kuros teorētiski un praktiski privāto mežu īpašniekiem skaidro, kā pareizi veicama koku stādīšana un cirsmu kopšana, bet septembrī organizē seminārus par apmežošanas problēmām, kas saistās ar finansējumu un atbalsta līdzekļu piešķiršanu no dažādiem fondiem. Mežzinis izsaka nožēlu, ka semināru apmeklējums no privāto meža īpašnieku puses ir niecīgs. Jādomā, ka īpašnieku attieksme pret piedāvāto informāciju mainīsies.
