Ir beigusies lauku darbu sezona. Zemnieki un citi privāto mežu īpašnieki aizvien vairāk pievēršas mežu darbiem, tāpēc Gulbenes virsmežniecība brīdina, ka jābūt uzmanīgiem, lai neciestu no negodīgas trešās personas.
Ir beigusies lauku darbu sezona. Zemnieki un citi privāto mežu īpašnieki aizvien vairāk pievēršas mežu darbiem, tāpēc Gulbenes virsmežniecība brīdina, ka jābūt uzmanīgiem, lai neciestu no negodīgas trešās personas.
“Daļa meža īpašnieku izvēlas mežu cirst paši, daļa par izstrādi vienojas ar kādu mežizstrādes brigādi. Vienošanās var būt dažāda – mutiska un rakstiska, noformējot līgumu. Ja meža izstrādātājs ir labi pazīstams un uzticams cilvēks, mutiskā vienošanās, protams, ir ērtāka, tomēr jebkurā gadījumā visdrošāk ir noslēgt juridiski pareizi noformētu līgumu, kas meža īpašnieku pasargās no nepatīkamiem pārsteigumiem pēc veiktās izstrādes,” norāda Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Virsmežzinis iesaka meža īpašniekam un izstrādātajam vispirms vienoties par norēķinu un maksājumu kārtību. Uzmanība jāpievērš arī izstrādes procesam un tam, lai nepārkāptu noteikumus par koku ciršanu meža zemēs, lai ievērotu noteikumus, kas paredz aizsardzības pasākumus mežā.
“Krājas kopšanas cirtēs nedrīkst pirmā stāva kokus izretināt zem minimālā šķērslaukuma, bet kailcirtē nav atļauts pārsniegt cirsmas robežas. Jāvienojas arī par to, ka cirsmu pēc izstrādes ir jāsakopj un jāievēro ugunsdrošības noteikumi,” stāsta A.Caunītis.
Amatpersona uzskata, ka meža izstrāde jāveic laikā, kad netiek bojāti pievedceļi. Ja no tā ir grūti izvairīties un meža ceļš ir izdangāts, tad izstrādātājam jāapņemas mēneša laikā pēc izstrādes tos salabot.
“Protams, īpašnieks var vienoties, piemēram, par izcirtuma atjaunošanu un kopšanu, to paredzot sadarbības līguma parakstīšanas brīdī,” iesaka virsmežzinis.
Vienalga, kādu mežizstrādes līgumu meža zemes īpašnieks noslēdz, izcirtējs nekļūst par cirsmas tiesisko valdītāju. Savstarpējie darījumi īsto meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju neatbrīvo no materiālās atbildības par mežam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies mežizstrādātāja vai līgtā cirtēja vainas rezultātā. Izstrādājot cirsmu ar līgtiem cirtējiem, jāņem vērā, ka dabā pirms tam precīzi jāierāda un jāiezīmē robežas, ekoloģiski aizsargājamie koki, ceļi un cits.
Arī tad, ja īpašnieks vēlas cirsmu pārdot, nevar iztikt bez rakstiska darījuma līguma, kas apstiprināms pie notāra vai pagasttiesā. Ja īpašnieks nolēmis pārdot tikai cirsmu, vispirms jāvēršas tuvējā mežniecībā, kur mežzinis vai viņa vietnieks paskaidros, vai cirte ir atļauta, kā arī palīdzēs noteikt reālo krāju un izcērtamo kubatūru. Kubikmetru precizēšanai, cirsma jānovērtē, izmantojot profesionālu speciālistu pakalpojumus. Norēķināšanās par cirsmām un kokmateriāliem notiek ar bankas starpniecību. Samaksa veicama darījuma brīdī.
“Šobrīd vislabāk veikt jaunaudžu kopšanu. Vietās, kur veikta mākslīgā meža atjaunošana un nav nevēlamo koku sugu, bet ir ievērojams zālaugu sazēlums, var veikt zāles apmīdīšanu ap stādītajiem kociņiem. Tādā veidā nepieļaujot, ka ziemā zāle kopā ar sniegu pieliec to pie zemes un pavasarī kociņš nav dzīvotspējīgs,” atgādina A.Caunītis.
