Naktī uz pirmdienu pie Litenes mežniecības ēkas mežziņa vietnieces Aijas Pušpures privātajai automašīnai noskrūvēti un nozagti visi četri riteņi.
Naktī uz pirmdienu pie Litenes mežniecības ēkas mežziņa vietnieces Aijas Pušpures privātajai automašīnai noskrūvēti un nozagti visi četri riteņi.
Gulbenes virsmežniecībā notikušo uzskata par visatļautību un klaju ņirgāšanos, ko sekmē policijas pasivitāte – joprojām nav noskaidrotas aizdomās turamās personas, kas janvārī ļaunprātīgi aizzāģēja pie mežniecības augošu kļavu un uzgāza to ēkai.
Gulbenes rajona policijas pārvaldē laikrakstu informē, ka, noskrūvējot četras riteņus automašīnai “Audi 80”, nodarīts materiālais zaudējums 100 latu apmērā. Litenes policijas iecirkņa pilnvarotais policists Jānis Andževs saka, ka pagaidām nav izdevies noskaidrot aizdomās turamās personas un nav arī skaidrs, vai riteņi nozagti mantkārīgos vai atriebības nolūkos.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis pauž, ka ir sajūta – Litenē zina, kas ir vainīgie koka uzgāšanā, riteņu noskrūvēšanā, cilvēki smīkņā, bet patiesību noklusē. Litenes pašvaldības izpilddirektors Māris Kļaviņš atzīst, ka Litenē, “ja kāds arī kaut ko dzird par notiekošo, tad klusē, jo nav drosmes pateikt”. Tomēr viņš neesot pārliecināts, ka ļaundari ir vietējie.
Litenes mežniecības mežziņa vietniece A.Pušpure, kas mēnesi pilda arī mežziņa pienākumus, laikrakstam stāstīja, ka svētdien vēlu vakarā strādājusi mežniecībā pie datora un neko aizdomīgu pagalmā nav dzirdējusi, tāpēc secina, ka riteņu skrūvētāji ir “strādājuši klusu un profesionāli”. “Mežziņa prombūtnes (slimības) laikā darba slodze ir dubulta, jo vienai jāveic gan savi, gan viņa pienākumi. Lai visu paspētu, nācās strādāt arī svētdienas vakarā. Iestādes durvis bija vaļā, kabinetā bija iedegta gaisma un logiem aizkari nebija aizvērti. Es biju kā uz delnas,” saka viņa.
A.Pušpure klāsta, ka arī automašīnas salons bija vaļā. No tā nekas nav nozagts. Arī rezerves ritenis bagāžas nodalījumā nav paņemts. Līdz ar to secināms, ka kāds vienkārši ir gribējis paņirgāties. Saimniece automašīnu pagalmā atrada uz zemes bez riteņiem.
“Esmu sāpināta. Taču bail gan nebija un nav nemaz. Liteni uzskatu par dzimto pusi, mežniecībā strādāju no 1977.gada, darbā cenšos būt laipna un nejūtos nevienam netaisnīgi pāri nodarījusi. Pēdējā laikā gan ir rakstīts diezgan daudz protokolu par nelikumīgu mežu ciršanu,” pauž A.Pušpure.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis A.Caunītis saka, ka notikušo viennozīmīgi uztver kā kārtējo meža zagļu ņirgāšanos par Litenes mežniecību. Viņaprāt, attieksmi sekmē policijas nespēja atklāt noziegumus. A.Caunītis ņirgāšanos par Litenes mežniecības amatpersonu saista ar izvērsto cīņu pret ātrajiem nelikumīgajiem meža zāģētājiem, kas darbojas kopā ar meža īpašniekiem un, tēlaini izsakoties, “minūtes laikā spēj nogāzt zemē hektāriem koku”. Kaut arī Valsts meža dienesta darbinieki nereti noziedzniekiem seko burtiski pa nozieguma pēdām, policija nespēj noskaidrot vainīgos.
“Litenē pagājušajā mēnesī nelikumīgi nozāģēti 2,6 hektāri meža. Koki nogāzti un tālāk nekas nav darīts. Skaitās, ka aizdomās turamās personas nav noskaidrotas, lai gan varēja noskaidrot. Šis ir viens no gadījumiem, kādus rajonā reģistrē arvien biežāk. It kā saimniekam nezinot, ļaundari nozāģē mežu. Tas jātraktē kā ļaunprātība pret privātīpašnieku. Viņam ir tiesības nozāģētos kokus realizēt, saņemot naudu,” saka A.Caunītis. Viņš pauž, ka piecu gadu laikā Gulbenes virsmežniecība ir konstatējusi piecus šādus krāpšanas gadījumus lielos apjomos. Katrā atsevišķā gadījumā runa esot nevis par dažiem, bet par simtiem kubikmetru koksnes. Citos rajonos šāda tendence neesot tik aktuāla. “Ļaunprātīgais džinu ir dabūjis laukā no pudeles, tagad jācīnās, lai to dabūtu atpakaļ,” saka A.Caunītis.
Litenes pagasta padomes izpilddirektors M.Kļaviņš saka, ka Litenes mežniecība strādā labi un aktīvi, bieži vien spējot laikus atklāt mežu nelikumīgu zāģēšanu. Tāpēc esot skaidrs, ka mežniecības darbinieku maize “nav salda”.
