Ar nākamā gada 1.janvāri rajonā līdzšinējo septiņu mežniecību vietā būs tikai piecas. Tā – ar mazāku finansiālo segumu un mazāku darbinieku skaitu – valsts mežu dienests vēlas nodrošināt darba efektivitāti.
Ar nākamā gada 1.janvāri rajonā līdzšinējo septiņu mežniecību vietā būs tikai piecas.
Tā – ar mazāku finansiālo segumu un mazāku darbinieku skaitu – valsts mežu dienests vēlas nodrošināt darba efektivitāti.
“Izmaiņas būs pakāpeniskas. Vispirms tās skars pusi Gulbenes rajona mežu. Paredzams, ka mainīsies ne tikai mežniecību, bet arī mežsargu apgaitu robežas,” stāsta Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis.
Viņš stāsta, kā varētu veidoties mežniecību robežas pēc gaidāmajām pārmaiņām, piemēram, viena mežniecība veidotos, apvienojot tagadējās Stāmerienas, Litenes un Stradu un Beļavas mežu teritorijas, otra – Jaungulbenes, Daukstu, Līgo, Galgauskas meži, kam nākotnē varētu pievienoties arī tās meža platības, kas atrodas Tirzas pagasta teritorijā, trešajā ietilptu Rankas un Druvienas pagasta meži, ceturtajā – Lizuma un Tirzas, bet piektā būtu Lejasciema mežniecība.
“Mani visvairāk satrauc tas, cik ērti kārtot ar meža lietām saistītus jautājumus būs Galgauskas pagasta iedzīvotājiem, kam vajadzēs braukt uz Jaungulbeni, kas būs jaunizveidotās mežniecības centrs,” saka A.Caunītis, bet, piemēram, Gulbenē, Pamatu ielā, jau strādā Beļavas un Stradu mežniecību darbinieki.
“Ja vienā ēkā atrodas divas mežniecības, rodas jautājums, kāpēc tās neapvienot,” piebilst virsmežzinis. Viņš uzskata, ka mežniecībām, kā agrāk bija pieņemts, nav jāatrodas kaut kur dziļi mežā, bet gan centrā.
A.Caunītis nenoliedz, ka pārmaiņu rezultātā palielināsies mežsargu darba apjoms. Rajonā šobrīd darbinieku sarakstā reģistrēti 29 mežsargi, bet reāli strādā 26. Ar nākamo gadu algu fonds būs paredzēts tikai 22 mežsargiem, jo “jebkura reforma palielina augšējo centrālo meža dienesta aparātu, bet samazina to cilvēku skaitu, kas veic tiešo, praktisko darbu uz vietām mežniecībās”.
Plānots apvienot arī virsmežniecības, izveidojot vienu reģionālo virsmežniecību, piemēram, Gulbenes, Alūksnes un Madonas virsmežniecība varētu ietilpt reģionālajā virsmežniecībā, kas atrastos Valmierā. Šobrīd neesot skaidrs, kam pievienot Balvu rajona virsmežniecību – Latgales vai Vidzemes novadam. Ja Vidzemei, tad uz reģionālās virsmežniecības titulu varētu cerēt arī Gulbene.
Pārmaiņu rezultātā problemātiska varētu būt ciršanas apliecinājumu izsniegšanas kārtība.
“Apvienojot virsmežniecības, rodas situācija, ka viena acis, cita paraksts. Tas domāts tā, ka, piemēram, Madonas virsmežniecībā izdod ciršanas apliecinājumu, bet Gulbenes mežziņi skatās, vai darbi mežā notiek tā, kā paredzēts apliecinājumā. Pareizi būtu, ka tā virsmežniecība, kuras paraksts ir uz ciršanas apliecinājuma, visam arī sekotu,” saka A.Caunītis.
