Stradu pagasta briežudārzam “Mežsētas” šovasar piešķirts šķirnes briežu audzēšanas saimniecības nosaukums.
Stradu pagasta briežudārzam “Mežsētas” šovasar piešķirts šķirnes briežu audzēšanas saimniecības nosaukums.
Iegūstot šo statusu, saimniecībai iespējams saņemt valsts subsīdijas, kas savukārt ļauj izvērst vaislas darbu, tādējādi pavairojot dzīvnieku skaitu, kā arī iegādājoties jaunus dzīvniekus.
Briežudārza vadītāja Ināra Kočāne stāsta, ka šim mērķim Lietuvā iepirkti vaislas dzīvnieki – 11 briežumātes un 1 bullis.
“Šie dzīvnieki augumā nedaudz atšķiras no pārējiem un vairāk līdzinās Latvijas mežos sastopamajiem staltbriežiem. Viņi ļoti labi iejutās jaunajā mājvietā un ir droši. Šobrīd viņi ir izmitināti karantīnas aplokā, kur dzīvnieki atradīsies visu ziemu. Tie ir noteikumi, kas strikti jāievēro,” stāsta briežkope.
Patlaban “Mežsētu” aplokos ir apmēram 160 dzīvnieki, no kuriem 102 ir pieaugušie brieži. I.Kočāne ir gandarīta, ka arī mazie briedīši pa vasaru jau izauguši un ir veselīgi, ņipri un gatavi pārlaist gaidāmo ziemu.
Dzīvnieku skaitam pamazām palielinoties, jādomā arī par to, kur tos izmitināt, tāpēc briežudārza vadītāja stāsta, ka ar žogu uz pusēm jau pārdalīts medību aploks, kurā perspektīvā plānots ievietot dzīvniekus, kas būs sevi pietiekami atražojuši.
“Iespējams, ka mums vajadzēs samazināt vēl citus aplokus,” spriež I.Kočāne.
Briežu audzēšana ir ilgtermiņa process, tam nepietiek ar vienu vai diviem gadiem. Lai varētu runāt par peļņu, jāpaiet vismaz pieciem sešiem gadiem. Arī briežudārza īpašnieks Imants Pušpurs uzskata, ka dzīvnieku skaitam nemitīgi jāpalielinās, lai nākotnē tas sasniegtu 1500 dzīvnieku lielu ganāmpulku.
Šobrīd briežudārzā tiek izbūvēts interesants pagrabs, kas atradīsies zem zemes. Tam izmantota iegādātā dzelzceļa cisterna, kurā ierīkotas durvis un ventilācijas lūkas. Cisterna tiks apbērta ar zemi, kā arī ierīkota neliela priekštelpa.
“Pagrabs mums bija ārkārtīgi liela nepieciešamība, lai būtu kur novietot briežiem paredzēto biešu un kartupeļu krājumus, ko dzīvniekiem galvenokārt izēdinām pavasara pusē. Bietes pērkam, bet kartupeļus viena hektāra platībā audzējam paši. Šoruden to raža kā par brīnumu bija ļoti laba. Visi bijām pārsteigti par lielajiem bumbuļiem,” priecājas I.Kočāne. Pietiekamā daudzumā sarūpēts arī siens un graudi.
Briežudārza vadītāja stāsta, ka šovasar skaistos dzīvniekus skatīt braukušas daudzas tūristu grupas, kā arī ģimenes. Strādāt gandrīz bez pārtraukuma vajadzējis septiņas dienas nedēļā.
“Tas ir saprotami, ka cilvēkiem gribas apskatīt briežus, īpaši bērniem, tāpēc esam padomājuši arī par ciemiņiem domātās teritorijas sakārtošanu,” bilst I.Kočāne. Netālu no briežudārza vārtiem, kur uzbūvēta ēka dežurantam un ofisam, atrodas arī vasaras nojume, kur ekskursantiem iespējams uzturēties, piemēram, gaidot briežudārza vadītāju, īpašnieku vai citu.
“Pirms briežudārza apmeklējuma vēlams vispirms piezvanīt, lai varētu vienoties par ekskursijas laiku,” iesaka I.Kočāne.
Pār Pededzes upi ir ierīkots tilts, kas savieno ne tikai abus upes krastus, bet arī Gulbenes un Balvu rajonu. Lai gan tilts ierīkots konkrētam mērķim – briežu pārdzīšanai uz vasaras aplokiem, kas apmēram 50 hektāru platībā atrodas Balvu rajona pusē, uz tā izveidots arī skatu tornis, kas ļauj ne tikai briežudārza saimniekiem pārlūkot ganāmpulku, bet arī tūristiem priecāties par apkārtni. Darbs turpinās pie infrastruktūras sakārtošanas. Ja dīķi, kas atrodas Gulbenes rajona Stradu pagasta teritorijā, paredzēti galvenokārt dzīvniekiem, tad Balvu rajona Rugāju pagasta teritorijā 12 hektāru platībā izraktajos dīķos ielaistas zivis, lai atpūtnieki, kas uzturas jaunajā atpūtas mājā, varētu jauki pavadīt laiku.
