Citiem šī nedēļa saistīsies ar “aukliņu raustīšanu”, kombinējot sakaru monstra jaunā saimnieka meklēšanas procesus, vēl kādam – ar jautrību mēneša pirmajā jeb joku dienā.
Citiem šī nedēļa saistīsies ar “aukliņu raustīšanu”, kombinējot sakaru monstra jaunā saimnieka meklēšanas procesus, vēl kādam – ar jautrību mēneša pirmajā jeb joku dienā.
1. Pasta baloži pagaidām vēl var atpūsties
Pēc ilgām un pamatīgām diskusijām valdība nolēmusi kompensēt “Latvijas Pastam” zaudējumus četru miljonu latu apmērā, kas pagājušajā gadā radušies, lauku apvidos piegādājot presi. Līdzekļus iecerēts iegūt, pārdalot Satiksmes ministrijas budžetu. Vietā arī atgādināt, ka uzņēmums pamanījies zaudēt kredītiestāžu uzticību – konkursā par kārtējā aizdevuma izsniegšanu par vajadzīgu pieteikties neuzskatīja neviena banka. Jau tuvākajā nākotnē kā zāles pret pasta finanšu krīzi varētu izmantot visai lielu naudu izmaksājušā, taču nebūt ne plaši pieprasītā pakalpojuma – elektroniskā paraksta – uzturēšanas un attīstīšanas funkciju nodošanu elietu ministres ziņā. Vai ar to būtu jāsaprot, ka atrasts “baltais zilonis”, kas iepriekš tik ļoti tukšoja “Latvijas Pasta” kasi?
2. Ak, šie ceļi…
Zināmas problēmas piemeklējušas arī citu tieši Satiksmes ministrijas pārziņā esošu jomu – ceļu būvi. Kamēr ministrs Ainārs Šlesers braukā pa Latviju, dižojoties ar paveikto un lielajiem nākotnes plāniem, Valsts kontrole izplatījusi informāciju, ka minētā iestāde nelietderīgi šķiež līdzekļus. Nezināmu motīvu dēļ šī institūcija pamanījusies likvidēt konkurenci ceļu uzturēšanas jomā, apvienojot četras kapitālsabiedrības un izveidojot vienu uzņēmumu ar lielu ietekmi tirgū. Turklāt konstatēts, ka lielas naudas summas izlietotas nelietderīgi un brīžiem samaksāts pat nenotikušiem pasākumiem. Šāds paziņojums izraisījis arī likumsakarīgu simbolisko opozīcijas soli – ministra demisijas pieprasīšanu.
3. Daudziem būs garākas brīvdienas
Lielu daļu tradicionālo darba laiku strādājošo budžeta iestāžu darbinieku, domājams, iepriecinājusi ziņa, ka šogad maijā un novembrī nolemts pārcelt divas starp brīvdienām un svētku dienām esošās darbdienas, tādējādi nodrošinot darba nedēļas un arī izejamo dienu nepārtrauktību.
Šis turklāt bijis viens no tiem retajiem gadījumiem, kad valsts līderi nav piemirsuši ieklausīties tautas balsī, iepriekš internetā veicot iedzīvotāju aptauju. Rezultāts – gandrīz 95 procenti no 23 005 respondentiem izteikuši atbalstu darbdienu pārcelšanai.
4. Ķekavas deputāti somas vēl nekravā
Saeimā šonedēļ bija iecerēts lemt par virkni dažādu pārkāpumu pieļāvušās Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Turklāt izteikts arī priekšlikums šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtā – tikai divos lasījumos. Lai gan iepriekš deputāti likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi, pret procesa paātrināšanu vairākums iebilda, tādējādi minētā pagasta vadība tikusi pie simboliska “saudzēšanas laika”, kas, pēc pašreizējām aplēsēm, varētu beigties maija otrajā pusē.
5. Kas nokļūtu priekšstāvju krēslos?
Periodiski sabiedrības apziņu mēdz sakairināt tādas vai citādas socioloģiskās aptaujas rezultāti. Piemēram, par politisko spēku popularitāti sabiedrībā. Pēc jaunākajiem datiem, ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, vislielāko – 10,5 procentu Latvijas iedzīvotāju – atbalstu iegūtu viens no “kreisajiem” spēkiem – apvienība “Saskaņas centrs”. Zīmīgi, ka četras no pašreiz Saeimā pārstāvētajām partijām – LPP/LC un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Jaunais laiks” un politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – nepārvarētu piecu procentu barjeru un varētu pastāvēt augstā nama durvju priekšā.
Savukārt latviešu nebeidzamo optimismu un ticību mistiskiem, labdabīgiem spēkiem apliecina paustais atbalsts divām knapi izveidotām politiskajām organizācijām.
