Latvijai virzībā uz gāzes tirgus liberalizāciju 2017. gadā jāpatur prātā stratēģiskais mērķis – «izbeigt viena piegādātāja dominējošo ietekmi gāzes pārvadē un glabāšanā, nodrošināt patērētājiem alternatīvas gāzes piegādes iespējas, bet piegādātājiem – brīvu pieeju Inčukalna gāzes krātuvei» –, uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un piebilst, ka gāzes tirgus atvēršana «jāvērtē arī kā būtisks Latvijas drošības jautājums, jo atšķirībā no citu primāro resursu piegādēm dabasgāzē joprojām ir augsti politiskie riski piegāžu pārtraukšanai vai cenu pieaugumam».
Iepriekšējā pielikumā “Diena Eiropā” Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (V) norādīja, ka «valdībai un tieši ekonomikas ministrei jānāk ar redzējumu, kādā veidā Latvijas gāze (LG) būtu jāsadala». Arī eiroparlamentārietis Roberts Zīle (NA) akcentēja, ka «jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju jārisina šai valdībai».
EM piedāvā līdz 2017. gadam, nemainot īpašnieku struktūru, sadalīt LG divos uzņēmumos – vienā, kas nodarbotos ar gāzes sadali un tirdzniecību, un otrā, kas nodarbotos ar gāzes pārvadi un uzglabāšanu. «Lai saglabātu iespēju efektīvi ietekmēt gāzes tirgus liberalizācijas procesu, kā arī sasniegt valsts mērķus enerģētikas politikā, svarīgi saglabāt elastīgu pieeju, paturot atvērtas visas iespējas, tai skaitā vērtējot valsts klātbūtni enerģētikas uzņēmumos,» norāda ministre. Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas vertikāli integrēts uzņēmums – LG –, kas veic gan gāzes iepirkšanu un uzglabāšanu, gan pārvadi un sadali, gan arī tirdzniecību.
