Pagājušajā nedēļā Gulbenē darba vizītē ieradās finansu ministrs Gundars Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis.
Pagājušajā nedēļā Gulbenē darba vizītē ieradās finansu ministrs Gundars Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, kā arī bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Nodarbinātības valsts dienests” direktors Alvis Vītols un viņa palīdze Lorija Lietuviete.
Viesi galvenokārt runāja par pašvaldību vadītājiem aktuālām problēmām.
“Šobrīd ievērojami agrāk nekā pērn sākām veidot valsts budžetu. Pirmais sarunu posms sākās jau šajā mēnesī. Budžetā vidēji par astoņiem procentiem paredzēts līdzekļu kāpinājums vietējām pašvaldībām,” sarunas sākumā teica finansu ministrs Gundars Bērziņš.
Ministrs minēja, ka ir pabeigts darbs pie “Finansu un grāmatvedības rokasgrāmatas pašvaldībām”, lai tādējādi tām palīdzētu. Vērtējot ekonomikas attīstību Latvijā, G.Bērziņš atzina, ka attīstības līkne ir vērsta augšup.
“Kopš gada sākuma budžets veiksmīgi pildās, jo ieņēmumu ir par desmit miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada janvārī,” sacīja G.Bērziņš.
Analizējot nodokļu politiku, ministrs atzina, ka Latvijā 2001.gads ir laiks, kad nodokļi tiks samazināti. 2002.gadā viņš plāno, ka par diviem procentiem samazināsies sociālais nodoklis. Notiek diskusijas par to, kā vieglāk administrēt ienākumu nodokli, kā arī par peļņas nodokli.
Savukārt ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis atzina, ka 2000.gadā kopprodukta pieaugums par 5,7 procentiem bijis viens no augstākajiem Austrumeiropā. A.Kalvītis pārliecināts, ka attīstoties valsts ekonomikai, uzlabosies arī iedzīvotāju materiālais līmenis.
Runājot par Latvijas kuģniecības privatizāciju, A.Kalvītis pauda viedokli, ka šajā procesā viss notiek likumīgi.
“Kuģniecība ir jāprivatizē, par to nevar būt šaubu, jo turam kapitāla daļas, kas valstij neko nedod. Šobrīd Latvijas kuģniecībai ir trīs privatizācijas pretendenti – starptautiskas lielas kompānijas no dažādām pasaules valstīm,” teica A.Kalvītis. Viņš bija pārliecināts, ka kuģniecības dēļ Latvijas valdība “nekritīs”.
Gan finansu, gan ekonomikas ministrs atzina, ka ražošanā noteicošais ir darba ražības rādītājs, kam jāpalielinās ātrāk nekā darba algai, jo tikai tad galaprodukts ir konkurētspējīgs. Ministri uzsvēra, ka nav mazsvarīgu ražošanas nozaru, tāpēc tās nedrīkst konfrontēt.
“Ir būtiski sakārtot investīciju vidi, lai Latvija pārējām valstīm būtu interesanta investīciju piesaistei. Sakārtojama arī uzņēmējdarbības vide, ieviešot elektronisko valsts pārvaldi, kā arī jāīsteno izstrādātā ārējās tirdzniecības programma, kam līdz šim valstī nepietika līdzekļu,” teica A.Kalvītis.
Ministri atbildēja arī uz uzņēmēju un vietējo pašvaldību vadītāju jautājumiem, piemēram, par kokapstrādes nozares attīstības perspektīvām, par garantēto iztikas minimumu, par pašvaldību budžetu, dažādām dotācijām un nodokļiem. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka darba uzdevumiem nenāk līdzi finansējums, ka nepietiek līdzekļu sociālo problēmu risināšanai pagastos, ka sarūk ceļu fonda līdzekļi. G.Bērziņš, atbildot teica, ka pašvaldībām ir jānosaka un jāskaidro reālā finansiālā situācija un līdzekļu efektīvs izlietojums.
Finansu ministrs G.Bērziņš iepazinās arī ar Valsts ieņēmumu dienesta Gulbenes nodaļas darbu.
