Pēc 102 novadu projekta Gulbenes novadā jāietilpst Gulbenes pilsētai, Beļavas, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Līgo, Stāmerienas un Stradu pagastam.
Pēc 102 novadu projekta Gulbenes novadā jāietilpst Gulbenes pilsētai, Beļavas, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Līgo, Stāmerienas un Stradu pagastam. Sarunas par novada veidošanu ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru rajonā risinājās pagājušajā piektdienā.
Vairāku pašvaldību vadītāji uz tām bija ieradušies kopā ar deputātiem. Vēlēšanos iekļauties Gulbenes novadā bija izteikusi Rankas pašvaldība, kas arī piedalījās sarunās.
Ministrijas sākotnējais viedoklis bija veidot Gulbenes novadu ar tajā ietilpstošajām pašvaldībām, bet tā respektēja iespēju veidot Gulbenes novadu rajona robežās, jo sarunu laikā šādu vēlmi izteica lielākā daļa pašvaldību.
Sākot sarunas, I.Gaters atzina, ka pašvaldību lēmumi līdz pagājušā gada 1.jūlijam bijuši pretrunīgi, tāpēc 102 novadu projekts ņemts par pamatu pašvaldību lēmumu precizēšanai. Ministrs norādīja, ka novadu veidošana tagad ir visas valsts jautājumus, bet pirms tam novadus veidojušas tikai drosmīgākās Latvijas pašvaldības.
Novadu veidošanas modeļa apspriešanu I.Gaters uzskata par absolūti demokrātisku. Sekmīgai šā procesa norisei ir izstrādāta valsts atbalsta programma. 2005.gadam tajā paredzēti 33 miljoni latu. Programmu paredzēts realizēt līdz 2009.gadam.
Nebaidās palikt patstāvīgi
Līdzīgi kā skolā atbildot uzdoto vielu, deviņu pašvaldību vadītāji pauda viedokli par Gulbenes novada izveidi. Beļavas pagasta pašvaldības vadītājs Kārlis Liše bilda, ka neatbalsta 102 novadu izveidošanas projektu un nepiekrīt piedalīties novada izveidē. Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms norādīja, ka pašvaldība vēlas saglabāt esošo statusu, bet neesot pārliecības, ka tas tikšot atļauts. Viņš atzina, ka pastāvīgi nebūs iespējams iztikt bez valsts investīcijām.
“Daukstu pagasta vēlme nav atkarīga tikai no mana viedokļa. Uzskatu, ka viena atsevišķa pagasta attīstības iespējas ilgtermiņā nav iespējamas. Viena pagasta attīstības iespējas ir apšaubāmas, ja visā valstī ir novadi. To visvairāk izjutīs pagasta iedzīvotāji,” teica I.Gaters.
Reformas ekonomisko pamatojumu nesaskata arī Galgauskas pašvaldības vadītājs Staņislavs Gžibovskis. Viņaprāt, mazākie pagasti varētu kopīgi izstrādāt lielus projektus un veiksmīgi attīstīties. Piespiedu apvienošanās gadījumā Galgauskas pagasts esot gatavs iekļauties Gulbenes novadā rajona robežās.
Jaungulbenes pašvaldības vadītāja Saulcerīte Indričeva stāstīja, ka vēsturiski Jaungulbenes pagasts bijis kopā ar Līgo pagastu, tāpēc pašvaldība varētu pastāvēt kā pastāvīga teritorija vai arī, apvienojoties ar Līgo pagastu, veidot atsevišķu novadu. Līgo pagasta pašvaldības vadītājs Uldis Doņuks, nenoraidot šādu kaimiņu piedāvājumu, piekrita arī novada veidošanai rajona robežās.
Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis pauda vēlmi palikt kā neatkarīga pašvaldība esošajās robežās. Viņš vēlējās zināt, kas novada izveides gadījumā notiks ar psihoneiroloģisko pansionātu un minēja vairākas iestrādes kā piemēru tam, ka pašvaldība var palikt neatkarīga. Tās ir dabas liegums, Malienas atkritumu poligona izveide, pagasta teritoriālplānojuma izstrāde un citus. Par vienīgo pašvaldību piespiedu apvienošanas ieroci G.Ciglis uzskata finanses.
“Ja pašvaldību apvienošana notiek vardarbīgi, tad ir jādomā, ko darīt, jo laukos cilvēki vadās no praktiskām lietām un uz dzīvi raugās reāli. Atceroties kulšanas talkas un izsakoties līdzībās, šodien mēs vispirms gribam kult un tikai tad darbināt kuļmašīnu. Mēs gribam palikt savās robežās. Ja piespiež apvienoties, tad izvērtēsim iespējas novada veidošanai rajona robežās,” sarunā teica Stāmerienas pašvaldības vadītājs Raitis Apalups. Līdzīgu viedokli pauda arī Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante. Rankas pagasta pašvaldības vadītājs Jānis Antaņevičs, izsakot pagasta iedzīvotāju viedokli un neatbalstot reformu, bija par esošā statusa saglabāšanu un sadarbības projektu veidošanu.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova pārliecība bija nemainīga – jāveido viens – Gulbenes novads – rajona robežās. Arī viņam 102 novadu modelis nebija pieņemams. Priekšsēdētājs atzina, ka nerod skaidrību vairākos likumdošanas jautājumos, ka problēmas saistās ar ceļu programmu, kas sazina kur “izgaisusi”, ka rajonā, izveidojot divus novadus, problēmas radīs ūdenssaimniecība, nesakārtotā sakaru sistēma, kopīpašumi un cits.
Lauku izdzīvošanu saista ar pilsētu
Rajona padomes izpilddirektore Guna Švika interesējās, kas novadu izveides gadījumā notiks ar rajona padomes finansējumu. Jāpiebilst, ka uz šo jautājumu ministrs nevarēja konkrēti atbildēt. I.Gaters gan apliecināja, ka rajona padomes būs pakļautas reorganizācijai. Daļu padomes pašreizējo funkciju un finansējuma nodos novadam, tomēr būs funkcijas, kuras novads nevarēs īstenot. “Vispirms ir jānoskaidro, kas jādara, un tad jālemj, kas to var izdarīt,” uzsvēra I.Gaters.
Ministrs izteica viedokli arī par pilsētas un lauku sadarbību, jo sarunu laikā bija izteikumi, ka pilsēta varētu būt kā neatkarīga vienība, bet vietējās pašvaldības apvienotos vienā novadā. “Lauki spēj izdzīvot tikai kopā ar pilsētu. Ir vajadzīgs attīstīts centrs, kurā dzīve rit uz priekšu, kur ir sakārtota infrastruktūra un cits. Ja šāds centrs ir, tad arī lauki dzīvos labāk. Tas nozīmē, jo vairāk attīstīta būs Gulbene, jo mazāk cilvēku brauks tai garām uz Rīgu, jo vairāk jauniešu pēc studijām atgriezīsies Gulbenē,” teica I.Gaters.
Sarunas risinās
otrajā kārtā
Sarunas par novadu veidošanu risināsies otrajā kārtā. Šāds secinājums radās pēc visu sarunas dalībnieku viedokļu uzklausīšanas. Uz sarunu otro kārtu pašvaldības vēlas, lai ministrija informē par paredzēto finansējumu novadu un pagastu pašvaldībām. I.Gaters skaidroja, ka valsts atbalsta programmā paredzētos līdzekļus, kas paredzēti novadu infrastruktūras atbalstīšanai, sadalīs, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, iedzīvotāju skaitu, pilsētu skaitu novadā un pirmo reizi arī attālumu no Rīgas līdz konkrētajam novadam.
“Ir jāturpina strādāt. Iespējas, izveidot novadu, ir lielas. Viss atkarīgs no tā, kā pratīsim tās izmantot. Gribu, lai aizdomātos, ko dod novads ar 1000 iedzīvotājiem. Manuprāt, tas ir tas pats, kas pagasts,” teica I.Gaters.
Sarunās par Gulbenes novada veidošanu kā klausītāji piedalījās arī Lizuma un Lejasciema pagasta pašvaldības vadītāji Aldis Strads un Dainis Švika. Uz jautājumu, kad risināsies sarunas par Lejasciema novada izveidi, viņiem atbildēt nevarēja.
