Pagājušajā nedēļā Gulbenes novadu apmeklēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, lai apsekotu lietavu un plūdu skartās lauksaimniecības zemes.
Laikraksts “Dzirkstele” jau informēja, ka Gulbenes novads ir iekļauts starp tiem 27 Latvijas novadiem, kuros ir izsludināta ārkārtēja situācija sakarā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām un postījumiem lauksaimniecības zemēs.
Tika apmeklētas divas saimniecības Litenē – SIA “Sita Nature Park”, kur saimnieko Jurijs Prokofjevs, kā arī Gunāra Cigļa zemnieku saimniecība “Sopuļi”. Savukārt Galgauskā ministrs iepazinās ar situāciju Stanislava Gžibovska zemnieku saimniecībā “Lācīši”.
“Pirms mūsu novada saimniecību apmeklējuma ministrs iepriekšējās brīvdienas bija pavadījis, apsekojot lietavās cietušās Balvu novada saimniecības. Ministrs apskatīja J.Prokofjeva saimniecību, kā arī G.Cigļa savvaļas lopus un sējumus. Iebrida labības laukā, lai pārliecinātos par graudu gatavību un to, vai tie jau vārpās nav sākuši bojāties. Tā bija situācijas izpētes vizīte, lai nepiespiestā gaisotnē varētu aprunāties ar lauksaimniekiem. Ministrs norādīja, ka zemniekiem nebūs nekādu piemaksu par zaudējumu segšanu, ja nebūs valstiskā līmenī nofiksēti šie ārkārtas apstākļi saistībā ar platību maksājumu vērtēšanu, kur viss ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un nevarēs pierādīt, ka tādi vispār ir bijuši. J.Dūklavs labprāt uzklausīja arī lauksaimnieku priekšlikumus, kas ir saistīti ar palieņu pļavu izmantošanu un maksājumu saņemšanu saistībā ar tām,” stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva. Viņa norāda, ka, pamatojoties uz ārkārtas stāvokli plūdu skartajās teritorijās, ja vien lauksaimnieki ir pieteikuši platību apsekojumu, viņi saņems ne tikai maksājumus pilnā apjomā, bet arī zaudējumu kompensāciju.
Rosina izmaiņas noteikumos
“Neaudzēju graudaugus. Apsaimniekoju tikai dabas lieguma teritoriju Sitas-Pededzes palieņu pļavas. To apsaimniekošanā ir savi Ministru kabineta noteikumi un nosacījumi, kas jāievēro. Piemēram, ja citās pļavās, kur atrodas bioloģiski vērtīgās zāles, tās var sākt pļaut, sākot ar 1.jūniju, tad mēs to darīt nedrīkstam. Saimniecisko darbību mums ir ļauts uzsākt šajās pļavās tikai ar 15.jūliju, kad putni ir izligzdojuši. Visa vasara jau bija slapja, arī lielās lietavas neļāva pilnā apjomā veikt tos darbus, kas bija jāizpilda, lai apsaimniekotu šo teritoriju. Ir zaudējumi – nesavāktais siens, savāktais siens, kas ir ūdenī sabojājies. Ir jāsāk domāt, kur iegūt lopbarību sabojātās un aizpeldējušās lopbarības vietā. Ministrs norādīja, ka varam pieteikties arī daļējai zaudējumu atlīdzināšanai. Pats galvenais, ka ministrs pārliecinājās un apstiprināja ārkārtas stāvokli. Tas nozīmē, ka Lauku atbalsta dienests ar maksājumiem saistītās sankcijas pret mums nepiemēros,” stāsta J.Prokofjevs.
Ministrs uzklausīja arī J.Prokofjeva paustos ierosinājumus par palieņu pļavu, kas atrodas daba liegumā, apsaimniekošanu. Viņš ieteica tos iesniegt rakstiski, lai tad tiktos vēlreiz.
Arī “Sopuļu” saimnieks G.Ciglis rosinājis veikt nelielas izmaiņas noteikumos par dabas lieguma pļavu apsaimniekošanu. “Ir pļavas, kur jāveic vēlā to pļaušana septembrī, ja tās nav noganītas. Šī vēlā pļaušana ir absurda. Manā saimniecībā savvaļas lopi šajās pļavās nav tikai līdz 15.septembrim. Tur viņi atrodas arī 15.augustā, 15.novembrī, 15.decembrī un tamlīdzīgi. Kamēr nav sniega, lopi nemitīgi plūc zāli. Ja šīs pļavas 15.septembrī nopļauju, tad lopiem vēlāk nav ko ēst. Šo pļavu appļaušanu varētu noteikt reizi trīs gados. Ja tajās parādās mazs bērziņš vai kārklu atvases, tad tās ir jānovāc Uzskatu, ka tas, vai šīs pļavas ir pareizi apkoptas, jāskatās pavasarī. Litenes gadījumā to gan būtu grūti izdarīt, jo Pededze pārplūst katru trešo gadu,” spriež G.Ciglis.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks S.Gžibovskis pēc tikšanās ar ministru bilda, ka situācija tikusi atzīta par traģisku, tomēr zemnieki uz lielām kompensācijām var necerēt. ”Sapratu, ka daļēju kompensāciju varēs saņemt lauksaimnieki, kam raža pilnībā aizgājusi zudumā. Mana saimniecība var saņemt tikai kompensācijas minimumu, jo teritorijā nav upju, kas pārplūst. Bet kombaini stieg uz lauka un netiek nost, ka graudu kvalitāte ir zudusi. Ceru, ka laika apstākļi beidzot tomēr uzlabosies. Tracina, ka lietus dēļ neko nevar uz lauka darīt. Neatceros, ka būtu bijusi tāda vasara, kad trīs dienu laikā nolīst pusotra mēneša norma. Par pārtikas graudiem vairs nav ko domāt. Zaudējumi būs,” norūpējies S.Gžibovskis.
Pieteikumus jau pieņem
Kopš vakardienas Lauku atbalsta dienests pieņem pieteikumus platību apsekošanai, kas cietušas spēcīgo plūdu un spēcīgo lietavu rezultātā, kā rezultātā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens. Pieteikumus pieņem Lauku atbalsta dienesta reģionālajā iestādē. Informācijas veidlapa ir pieejama Zemkopības ministrijas, SIA “LLKC” un Lauku atbalsta dienesta tīmekļa vietnēs, kā arī konsultāciju centra un Lauku atbalsta dienesta reģionālajā iestādē. Lauksaimnieki lauku apsekošanu var pieteikt līdz 2.oktobrim.
