Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns ceturtdien Gulbenē, tiekoties ar reģionālajiem masu mediju pārstāvjiem, uzsvēra, ka skolu audzēkņiem, pedagogiem un vecākiem ne vienmēr ir informācija par izglītības aktualitātēm.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns ceturtdien Gulbenē, tiekoties ar reģionālajiem masu mediju pārstāvjiem, uzsvēra, ka skolu audzēkņiem, pedagogiem un vecākiem ne vienmēr ir informācija par izglītības aktualitātēm.
Tāpēc viņš informēja par eksāmeniem un atbrīvojumiem, pirmsskolas bērnu sagatavošanu skolai un citu. Nākamajā dienā ministrs devās uz Valmieru.
“Katru gadu palielināsim skolotāju algas, lai tās pietuvinātu ierēdņu algu likmēm. Apmaksājamo stundu un pedagogu likmju skaitu aprēķinām uz septembri,” informē izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns.
Teritoriāli reģionālā reforma samazinās vispārizglītojošo skolu skaitu. Skolu skaits būs atkarīgs no audzēkņu skaita klasē. “Minimāli jābūt astoņiem. Latvijas skaitliski mazākajā skolā ir 36 skolēni,” uzsvēra K.Greiškalns. Ir vai nav vajadzīga skola, izlems pašvaldība. Ministrs domā, ka mazajās būs vajadzīgas sākumskolas, vidējās izvēlēsies sešgadīgo, bet lielās – pamatskolu.
“2004.gadam izstrādāta investīciju programma, lai pašvaldības varētu iegādāties autobusus skolēnu aizvešanai uz un no skolas. Šo iespēju izmantos daudzas pašvaldības,” saka K.Greiškalns. Viņš ir pārliecināts, ka pagastos apzināt bērnu skaitu nebūs problēma. Tā gan tas esot lielajās pilsētās. “Bērniem jāmācās, jo tā ir goda lieta,” ir pārliecināts ministrs.
Izglītības programma obligātajai bērnu sagatavošanai nosaka, ka pilsētās un rajonu centros pieļaujamais bērnu skaits grupā ir no 12 līdz 24, bet pārējās apdzīvotās vietās no astoņiem līdz 16. Pedagogi un vecāki joprojām diskutē par mācību kvalitāti, kad nav jēdziena “nesekmīgs”. Tomēr visu skolēnu sekmes nav tik labas, lai turpinātu izglītību. Sabiedrībā kritizē kārtību, ka pamatskolu var beigt ar jebkādu vērtējumu.
“Skolēnus ar vājām sekmēm var atstāt uz otru gadu. Piemēram, vispārējā izglītībā ik gadus uz otru gadu astāj apmēram 3800 skolēni. Pedagogi un vecāki ir gatavi diskutēt, vai jāturpina izsniegt apliecības par pamatizglītību un atestāti par vidējo izglītību ar jebkādu vērtējumu,” uzsver ministrs.
