Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža publiskotie izteikumi par nepieciešamību reformēt pašvaldības ir izraisījuši rezonansi arī Gulbenes novadā.
“E.Sprūdža izteikumos pamatojuma ir ļoti maz. Pieļauju, ka viņš un Reformu partija gatavojas pašvaldību vēlēšanām, kurās piedalīsies arī viņu cilvēki, un baidās no konkurences,” domā deputāts Gunārs Ciglis.
Novada domē ir 17 deputāti, kuri darbojas 4 komitejās, kā arī ir iesaistījušies 16 komisiju darbā. Pašvaldības vadītāja Sandra Daudziņa saka, ka katrā komitejā ir nepieciešami vismaz 5 deputāti. Ja deputātu skaits būtu mazāks, katram no viņiem palielinātos darba slodze. S.Daudziņa saprot, ka tieši tā to arī ir domājis pārkārtot E.Sprūdžs, kurš uzskata – deputātiem jābūt algotiem, viņiem jāsaņem alga un nav jāsēž divos krēslos. Gulbenes novada domes priekšsēdētāja prāto, ka tad tam budžetā būtu jāparedz līdzekļi, jāiekārto kabineti katram deputātam. Viņa ir neizpratnē, vai atradīsies tādi cilvēki, kuri būs ar mieru atstāt savu pamatdarbavietu, lai četrus gadus strādātu tikai par deputātu. Protams, tas būtu pa prātam bezdarbniekiem un pensionāriem. S.Daudziņa atzīst, ka tomēr “ir sava loģika” ministra izteikumos par to, ka deputāts nedrīkst vienlaikus būt arī savas pašvaldības struktūrvienības vadītājs.
Pirmajā vietā – pamatdarbs
“Deputātu skaita samazināšana pašvaldībā – tas nav labākais variants,” prāto G.Ciglis. Viņaprāt, domē jābūt deputātiem no visiem novada pagastiem, kā arī pilsētas. Tāpat uzskata deputāts Dzintars Poļaks. “Deputātu skaits novadā nedrīkstētu kļūt mazāks. Arī pašreizējais modelis nav pietiekami labs,” viņš saka. Dz.Poļaks ir pārliecināts – ja novada domē nebūtu deputātu no Stāmerienas, neviens par šā pagasta interesēm pašvaldībā necīnītos.
Deputāts Jānis Naglis piekrīt E.Sprūdžam, ka deputātiem vajadzētu būt cilvēkiem, kuri visu sasaukuma laiku veic tikai šo darbu. “Vai esam aizdomājušies, kāpēc par deputātu nevar strādāt autobusa šoferis, ķirurgs? Nevar izbrīvēties, lai dotos pastrādāt uz pašvaldību! Tāpēc piekrītu viedoklim, ka deputātu var būt mazāk, bet lai viņiem visiem tas ir pamatdarbs. Tad arī cilvēks deputāta pienākums var veikt ar pilnu atdevi. Spriežu pēc sevis, raujos pusi uz pusi – gan darbavietā, gan deputāta pienākumus pildīdams. Nekas prātīgs nesanāk,” saka J.Naglis. Pēc viņa domām, novada pašvaldībā vajadzētu mazāk deputātu, bet tiem, kuri uzņemas šo pienākumu, tam arī jābūt algotajam pamatdarbam.
Pašvaldībai jāveic uzņēmējdarbība?
J.Naglis piekrīt E.Sprūdžam jautājumā par to, ka pašvaldībai nav jāveic uzņēmējdarbība. Savukārt Dz.Poļaks ir pretējās domās. “Tas, kurš māk nopelnīt naudu, tas arī mācīs to iztērēt, jo zina, cik smagi nāk nauda. Būt uzņēmējdarbībā, tas nenozīmē algas dienu katra mēneša konkrētajā datumā. Uzņēmējdarbība nozīmē vispirms nopelnīt naudu, lai alga būtu,” saka viņš. Arī G.Ciglis domā līdzīgi. “Ir daudz kas tāds, ko uzņēmēji neveic. Ja to uzņemtos pašvaldības veidoti uzņēmumi, mēs šodien būtu tikuši krietni tālāk.”
Pēc J.Nagļa domām, pašvaldības pienākums būtu ar atklātu konkursu palīdzību stimulēt konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, lai iedzīvotāji saņemtu lētāko un labāko pakalpojumu. “Piemēram, atkritumu bizness ir otrais ienesīgākais aiz narkotiku biznesa. Tur grozās liela nauda. Skaidrs, ka neviens “savā dārziņā” negrib ielaist citus. Bet kāpēc ne? To pašu var teikt par citām pakalpojumu sniegšanas jomām,” skaidro J.Naglis. Cits skatpunkts uz šo jautājumu ir G.Ciglim. “Atkritumu bizness būtu jāpatur Latvijas uzņēmumu kontrolē. E.Sprūdžs, savos publiskajos izteikumos aizskarot šo tēmu, liek aizdomāties, vai tikai ministrs nav ieinteresēts ārvalstu lielo firmu ienākšanai Latvijas atkritumu apsaimniekošanā. Ārzemju firmas, ienākot šajā biznesā, visticamāk, strauji palielinātu tarifus, kas atsauktos uz iedzīvotāju plānajiem maciņiem,” viņš saka.
