“Stāstā par Ronju tēvs viņu aicināja uzmanīties, lai meita neiekrīt Vilka rīklē. “Kā lai es uzmanos?” jautāja Ronja. “Netuvojies tai,” sacīja tēvs. “Kā varu uzmanīties, ja netuvojos?” laupītāja meita nesaprata un pavadīja dienas, lēkājot pāri Vilka rīklei un uzmanoties tajā neiekrist. Līdzīgi ar pusaudžiem. Viņi zina, ka pieaugušo dzīve ir kā šī Vilka rīkle – kaut kas pilnīgi nezināms, biedējošs, bīstams, bet tajā pašā laikā vilinošs, kas būs jāpiedzīvo un jāiemācās. Tas rada milzīgu trauksmi un lielu diskomfortu, jo tīnis vairs nav bērns un vēl nav pieaugušais,” pusaudža iekšējo pasauli raksturo psiholoģe Inga Birkmane. Šī izjūta līdzīga sprādzienam, kas “iet gaisā” ar četrdesmitkārt lielāku spēku nekā viss tas, ko, piemēram, sieviete piedzīvo menopauzē, tāpēc lielie nevar sagaidīt, ka tīņi uzvedīsies, pieaugušoprāt, adekvāti. “Vecākiem šis laiks vienkārši jāpārlaiž, paļaujoties uz informāciju un pieredzi, ko viņi līdz tam savam bērnam iedevuši, arī par attiecībām un seksu,” norāda Inga.
Skolās vajadzētu ģimenes mācību
“Pusaudži apzinās, cik no vienas puses iemīlēšanās un pirmā seksuālā pieredze ir patīkama, bet no otras – nepanesama. Šī izjūtu dualitāte arī liek tīnim justies kā saspiestam – vienlaikus laimīgam un ļoti nelaimīgam, kas viņu ļoti biedē,” turpina psiholoģe, pauzdama nožēlu, ka skolās netiek pasniegta ģimenes mācība, kā tas bijis Ulmaņlaikos. “Tajā varētu analizēt un diskutēt, piemēram, kā atšķirt intīmas attiecības no seksuālām. Pusaudžiem vajadzētu palīdzēt tikt skaidrībā, kas notiek viņu iekšienē. Puisis mani grib, ko man tagad darīt? Kāpēc piekrist vai nepiekrist? Kad sākt seksuālās attiecības? Pastāstīt, ka pirmās reizes visdrīzāk būs draņķīgas, jo jāmācās gadiem, lai nonāktu līdz fantastiskām seksuālām izjūtām,” tīņu rūpes, lai cik pieaugušie dažkārt izliktos tās nedzirdam un nesaprotam, rāda Inga. Bet interese par nopietnām attiecībām un seksu patiesi ir viņu “dienaskārtībā”.
Jūtu varā
Tomēr, lai kā pusaudži nevēlētos pamēģināt To, viņus saista arī lielās jūtas. “Vecāki var dot, rādīt ceļu, kontrolēt un iedvesmot, bet ļoti bieži viņi neatspoguļo savu bērnu tā, kā viņa pretējā dzimuma vienaudzis. Pirmā lielā mīlestība ir pirmā pieķeršanās savam spogulim otra acīs, jo viņš mani ieraudzījis kā neviens cits. Tas ir ļoti skaisti un vilinoši. Tomēr pirmās mīlestības parasti paliek platoniskas, jo puses aiz bailēm netuvojas viena otrai. Visbiežāk īstenojas tās attiecības, kur viens ir vairāk pieredzējis un spēj emocionāli saturēt otra raustīšanos,” stāsta I.Birkmane, piebilzdama, ka pusaudžu mīlestība var izvērsties arī ļoti dramatiska. “Tas atkarīgs no viņu katra iekšējā piepildījuma – jo tas mazāks, jo traģiskākas izskatās attiecības. Ieslēdzas klikšķis, ka varu otru pazaudēt, ka notiekošo vairs neuztveru kā interesantu lietu, ko papētīt, bet baidos un visādi cenšos otru noturēt.”
Zēnu un meiteņu uztveres atšķirības
Taču, veidojot attiecības, pusaudži agri vai vēlu nonāk līdz seksuālai spriedzei, kura jāprot atrisināt. “Meitenes parasti vairāk vēlas intimitāti, būt tuvās attiecībās ar puisi, kas var izslēgt seksu. Turklāt – jo ilgāka bijusi intimitāte, jo veiksmīgāks izvēršas seksuālo attiecību sākums. Ja puisis to saprot, viņam attiecības ar meiteni ir nozīmīgas un viņš vēlas tās veidot tuvas un ilgstošas. Puisis ar savu seksualitāti var tikt galā citādi, piemēram, pašapmierinoties, kas gan padomju laikā tika uzskatīta par perversu rīcību. Attiecības nebalstās tikai uz seksu, bet galvenokārt uz uzticēšanos un savstarpēju papildināšanu,” Inga ieskicē zēnu un meiteņu uztveres atšķirības, norādīdama, ka neveiksmīgs seksuālo attiecību sākums var novest līdz pašu attiecību sabrukumam, un tā iniciatores parasti ir meitenes. Kļūdaini uzskatīt, ka zēnus virza vienīgi sekss. “Viņi vienkārši fizioloģiski būvēti tā, ka tas vairāk pamanāms. Ja puisim ir maigas jūtas pret meiteni, ja viņš vēlas tai tuvoties, zēnam tas neatslēdzas no fizioloģijas,” papildina I.Birkmane.
Vecāku loma
“Dzimumaudzināšanā nenoliedzami lielu lomu spēlē ģimenē gūtās atziņas un pieredze – jo pilnīgāka un pārdomātāka tā ir, jo veiksmīgāka izvēršas jaunā cilvēka dzīve. Tomēr vecākiem tas nereti prasa pārkāpt priekšstatiem un stereotipiem, kas mantoti no iepriekšējām paaudzēm un pilni ar tabu. Lai pirmās seksuālās attiecības izdotos, visveselīgāk, bet arī ķecerīgāk, zēnam būtu labāk tās veidot ar vecāku meiteni vai pat sievieti. Ir kultūras, kur gudri tēvi šīs lietas mierīgi noorganizē. Savukārt mammām jāuzmanās, ka tās savām meitām nenodod bailes par attiecībām, ka viņas no tām neizvairītos un neuztvertu par ko smagu un riebīgu,” teic Inga, vecākiem novēlēdama atvērtību, drosmi, gudrību un izpratni, savukārt tīņiem – pret notiekošo mīlas lietās attiekties nopietni, bet viegli.
Aizgrauztais ābols
Inese (35), projektu vadītāja: – Jāatzīst, kad augu, man bija ļoti, ļoti maz informācijas par attiecībām ar puišiem un, protams, seksu. Kaut arī vecākiem bija saskanīga laulība, viņi (vairāk domāju mammu) kaut kā neizvēlējās ar mani par to runāt. Ilgi ticēju, ka bērnus nes stārķi, bet, kad no draudzenes stāstītā sapratu, kā viņi patiešām rodas, biju šokā. Viņa mani arī apgaismoja par mēnešreizēm un vēl citās gudrībās. Interese par šīm lietām pusaudžu gados, kas turklāt sakrita ar padomju norieta laiku, protams, bija liela, tāpēc informāciju meklējām, kur varējām. Daudz līdzēja slavenā daktera Zālīša grāmata, kuru atradu vecāku istabā.
Pie visa tā man bija izveidojusies ļoti puritāniska dzīves uztvere ar apņemšanos seksuālās attiecībās stāties tikai pēc kāzām. Pamatskolas beigās un vidusskolas laikā piedzīvoju šādu tādu romantiku un uzmanības apliecinājumus, bet tas nebija nekas nopietns. Īstās lietas sāka notikt 17 gadu vecumā, kad mani aplidoja vairākus gadus vecāks vīrietis. Viņš mani vienkārši nobūra – ar ziediem, mīļām vēstulītēm, dažādiem pārsteigumiem. Pēkšņi sajutos ļoti īpaša, ka nupat klāt lielā mīlestība, ka precēsimies… Taču šīs attiecības beidzās tikpat ātri, cik sākušās, atstādamas daudz rētu, tomēr, gods kam gods, arī pirmo seksuālo pieredzi, kaut sekss tā tradicionālajā izpratnē mums nesanāca. Vienkārši man smadzenēs kaut kas bija nobloķējies.
To atbloķēt izdevās vien manam vīram, kuru satiku vairākus gadus pēc šķiršanās no savas pusaudžu laika mīlestības. Un domāju, ka labi vien ir, jo seksuālā ziņā nav jājūtas kā pa pusei apgrauztam ābolam (kā to reiz kāds salīdzināja).
Tagad pati audzinu divas pirmsskolas vecuma meitas un apzinos, ka arī viņas drīz būs tīnes. Esmu apņēmusies meitenes apgaismot, cik nu iespējams. Viņas jau zina, kā rodas bērni, saprot atšķirības starp zēniem un meitenēm, bet vēl ir daudz nianšu. Katrā ziņā vēlos nodot viņām vēsti, ka seksuālās attiecības trāpa ļoti dziļi un aizskar visintīmāko, tāpēc jābūt gudrām saprast, kam uzticēt šo dārgumu. Lai nesanāk tāds aizgrauzts ābols vai vienkāršas pusdienas, ko kāds noēdis atraugādamies. Protams, nevēlos biedēt un strostēt savas meitas, jo tas neveicina uzticību, bet iemācīt paraudzīties uz lietām reāli un padalīties arī šādās tādās sievišķīgās gudrībiņās. Vēl nezinu, kā to spēšu, jo tad jāmaina domāšana. Man vienkārši ļoti gribas, lai ar viņām dzīvē viss būtu kārtībā!
