Tie cilvēki tomēr ir ļoti dīvaini radījumi – riebeklības dara cits citam, bet piedošanu prasa Dievam. Nu ļoti precīzs raksturojums, tā vien mudina uz domu paturpināt iesākto tēmu.
Lūk, tagad modē ir grabināšanās ar ieročiem un to pielietošana. Tā jau ir noticis agrāk un notiek visu laiku. Pasaulē nedarbojas teiciens – miers starp tautām. Visu laiku notiek rīvēšanās, kuras nolūks ir uzsēsties citiem uz kakla, tos komandēt, izmantot saviem nolūkiem un vajadzībām. Un, lai to realizētu, palīgā tiek aicināts Dievs. Bet kā īlens no maisa lien laukā teiciens – ja tu domā tā, kā es domāju, tad tu domā pareizi. Tas nozīmē un liek tev par pienākumu padevīgi mani uzklausīt un rīkoties pēc manas gribas, jo, lūk, to gribu es jeb mēs. Kas ir – mēs? Tā ir attiecīga cilvēku grupa, kurai ir savi mērķi un intereses. Te nepastāv Dieva bauslis, ka visi cilvēki Dieva priekšā ir vienlīdz līdzīgi. Tāpat kā cilvēku izdoto likumu priekšā mēs visi tomēr neesam līdzīgi. Teorētiski – līdzīgi, praktiski šī līdzība pilnā tās apjomā nenotiek, tāpat kā pastāv atšķirība starp parasto zagli un zagli miljonāru. Lūk, šogad pirmklasnieku esot vairāk nekā pagājušajā gadā, 13 skolas rekonstruētas, 4 slēgtas. Parasts ziņojums. Bet, ja ielūkojas tā aizkulisēs, prieki mazi. Tātad četrās apdzīvotās vietās dzīves pulss ir pārstājis pukstēt, jo viss kulturālais ir cieši saistīts ar skolas pastāvēšanu. Lūk, nākamais! ES regula atļauj arī turpmāk latviešiem ražot gaļas kūpinājumus, kā to darīja mūsu senči. Kāpēc vispār šis jautājums kļuva tik aktuāls, kad to izlemj ES, nevis mēs paši? Tas nozīmē, ka mūsu lēmumi jeb valdīšana ir ierobežota pat tādos ikdienišķos jautājumos, kurus tiesīgi mēs izlemt savās mājās.
Lūk, vēl dīvainākas un svarīgākas lietas. Neesot datu par to, cik tad simtu hektāru zemes un mežu ir pārdots ārzemju firmām. Paradokss. Vara nezina, cik liela valsts teritorija labprātīgi ir izpārdota. Kas tas ir? Patriotisms vai noziegums? Kurš par to atbildēs, un vai vispār ir jāatbild? ◆
