Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē apkopoti dati par agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu deklarēšanu.
Ziemeļaustrumu reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē apkopoti dati par agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu deklarēšanu. Bankas kontos jau ieskaitīta nauda.
Diemžēl vairākos gadījumos saimnieki zaudējumus deklarējuši, bet kļūdaini norādījuši bankas kontu, tāpēc naudu nav saņēmuši. Konstatēti gadījumi, ka saimniekam bankā ir konts, bet tas ir slēgts.
“Var gadīties, ka cilvēks kļūdās, bet tad kļūda ir jālabo nekavējoties. Vairākos gadījumos mums kopīgi tas ir izdevies,” saka Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kuļšs.
Gulbenes rajonā sausuma radīto zaudējumu deklarācijas noteiktajā laikā iesniegušas 1665 saimniecības, kurās ir 4868 govis, 99 aitas un 29 kazas. Gulbenes, Alūksnes un Balvu rajonos kopā iesniegumi saņemti no 6258 saimniecībām.
Kompensācija saņemta arī par griķu, kartupeļu, atklāto lauka dārzeņu platībām, kā arī par ziemas un vasaras rapša sējumiem. Tās ir platības, kas cietušas no sausuma un saimnieks par tām saņem arī valsts subsīdijas.
“Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas tās finansējuma saņemšanai. Reģionālās pārvaldes speciālisti būs tie, kas strādās ar Eiropas Savienības naudas administrēšanu, tāpēc 2003. gadā paredzēta viņu apmācība. Prognozējam, ka pieteikumu no zemniekiem būs vismaz piecas reizes vairāk nekā līdz šim. Eiropas Savienības naudu piešķirs pēc divām shēmām. Kuru no tām piemēros Latvijai, par to lems Zemkopības ministrija,” stāsta V.Kuļšs.
Šobrīd Zemkopības ministrijas speciālisti sadarbībā ar Valsts zemes dienestu strādā pie lauku bloku sistēmas izveides.
“Problēmas var radīt fakts, ka vienā blokā būs apvienoti vairāki saimnieki. Ja viens no viņiem kļūdīsies, atkārtoti vajadzēs pārstrādāt visus dokumentus. Būs stingra kontroles sistēma. Nedrīkstēs kļūdīties, jo kļūdas būs grūti labot,” brīdina V.Kuļšs. Viņš skaidro, ka 2003. būs mācību gads, bet visticamāk jau ar 2004. gada 1.maiju sāksies pieteikumu pieņemšana. Atšķirībā no līdzšinējās centralizētās kārtības pieteikumus pieņems uz vietas katrā rajonā.
Par šāgada galveno uzdevumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks uzskata “Sapard” līdzekļu apguvi, izstrādājot projektus dažādās apakšprogrammās. Šogad kopumā pieņemti un izvērtēti 39 projekti.
“Uzskatu, ka tas ir pietiekami un esmu pārliecināts, ka nākamajā gadā pieteikumu būs vēl vairāk. Būdami aktīvi, iesniedzot projektu pieteikumus, esam ierindojušies otrajā vietā pēc Valmieras. Jau ir 15 projektu pieteikumi, kurus izskatīs 2003. gada 15. janvārī. Desmit līdzšinējie projekti jau saņēmuši līdzfinansējumu,” situāciju raksturo V.Kuļšs. Pieteikumi iesniegti visās apakšprogrammās. Visvairāk to ir sadaļā par lauksaimniecības tehnikas iegādi – 21. Lielākās problēmas saimniekiem radījusi cenu aptauja, kas ne vienmēr firmu attieksmes dēļ bijusi precīza.
“Iestājoties Eiropas Savienībā, pirmsiestāšanās finansējumu aizstās strukturālie fondi. Tas nozīmē, ka nauda būs, bet pašiem jābūt aktīvākiem,” bilst V.Kuļšs. Viņš rosina zemniekus, kas nolēmuši atteikties no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, pievērsties nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai, tādējādi rodot savu nišu tirgū.
