Līdz šim norma, kad lauksaimniecībā izmantotā zeme tika uzskatīta par apstrādātu, bija tad, ja lauksaimnieks apstrādāja tikai 30 procentus no visas viņam piederošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Diemžēl tas nemudināja lauksaimniekus aktīvi izmantot zemi lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
Domājot par lauksaimniecības zemju labāku izmantošanu turpmāk, Zemkopības ministrija ieteikusi ievērojami palielināt robežu – no pašreizējiem 30 līdz 70 procentiem, kad zeme tiek uzskatīta par apstrādātu. Šis ministrijas ierosinātais grozījums nekustamā īpašuma nodokļa likumā mudinātu tā sauktos “dīvānzemniekus” daudz vairāk sarosīties. Grozījumi iesniegti Saeimā otrajam lasījumam.
Šogad spēkā nebūs
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva uzskata par pareizu noteikt nevis 30, bet 70 procentu robežu, kad zeme uzskatāma par apstrādātu. “Ir jābūt šiem vai nu 30, vai 70 procentiem, lai ar aci var noteikt – ir apstrādāta lielākā platība vai tikai trešā daļa. Ja būs 50 procenti, tad bez īpašiem mērījumiem to būs ļoti grūti pierādīt,” saka S.Indričeva. Viņa apstiprina, ka novadā ir zemnieki, kas saimniekošanā aprobežojas tikai ar viņu platību appļaušanu. “Saprotami, ka zemniekiem, kuri aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, tas nepatīk, tāpēc arī ir sākušās šādas aktivitātes. Cik saprotu, tad šogad šī izmaiņas spēkā vēl nebūs. Tās būtu jāievieš nākamajā pavasarī. Vēl gan mūsu kontrolieri visas pārbaudes nav pabeiguši, bet līdzšinējās liecina, ka novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības salīdzinājumā ar pagājušo gadu procentuāli ir koptas labāk,” stāsta S.Indričeva. Viņa pieļauj, ka uz to lauksaimniekus mudina cerība nākotnē saņemt lielākus atbalsta maksājumus.
Mani atļaujas apsmiet
Tirzas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimniece Ligita Zvirbule šādu priekšlikumu uzskata par atbalstāmu, jo tad tie, kas līdz šim labākajā gadījumā tikai daļēji appļāva lauksaimniecībā izmantojamās platības, būs spiesti vairāk sarosīties. “”Dīvānzemnieki” mani pat apsmēja, kas es kā muļķe līdz pirmajam sniegam vēl strādājot tīrumā. Viņi visu nopļaujot, un nekādu problēmu. Es atšķirībā no viņiem dzīvoju vienā satraukumā. Arī laika apstākļi nav tādi, lai visu laikā varētu novākt. Man vēl ir nenokulta daļa auzu, jo kombains nevarēja uzbraukt uz tīruma. Kāpēc man jābūt tai, kas raujas uz pusēm, bet citi var saņemt atbalsta maksājumus, nedarot gandrīz neko? Tad lai pļāvējus balsta no kāda cita fonda,” dusmojas L.Zvirbule. Zemnieci izbrīna, ka kontroles brauc cita pēc citas, tomēr lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek atstātas atmatā.
Ieguvumu būtu vairāk
Litenes pagasta zemnieks Gunārs Ciglis bilst, ka Litenes pusē vairāk vai mazāk lauksaimniecībā izmantojamās platības esot iznomātas un apstrādātas. Tikai tās platības, ko pēdējā gada laikā iegādājušies zviedri, tiekot appļautas. “Domāju, ka ar maksājumu palīdzību vien zemi apstrādāt nevienu piespiest nevar. Reāli tas būtu jādara ar nekustamā īpašuma nodokļa palīdzību. Lai “dīvān-zemnieks” saņem atbalsta maksājumus, bet, ja zemi pilnībā neapstrādā, tad lai maksā trīskāršo nodokli. Ieguvumi tad būtu vairāki. Zeme nebūtu tikai appļauta, jo lauksaimnieks, kurš pats nesaimnieko, tādējādi būtu vairāk ieinteresēts iznomāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, liekot tām aiziet produktīvā apritē. Trešais, ko mēs reāli valstī nespējam piebremzēt, ir zemes pārdošana tam, kurš vairāk maksā. Visbiežāk tie ir zviedri vai dāņi,” saka G.Ciglis. Viņš uzskata, ka, nosakot augstāku maksājumu slieksni, lauksaimnieki vēl vairāk būs ieinteresēti zemi pārdot, nevis apstrādāt paši.
