Pastaigājoties Vecgulbenes muižas parkā pārņem savāda sajūta. Nav neviena soliņa, kur jauniešiem pasēdēt, pabučoties, kur vecajiem kājas atpūtināt! Arī vecajiem jāstaigā ir, citādi, gultā vien guļot, var atstiept kājas. Tā kā mana dzīvesvieta ir šajā apvidū, bet līdz pilsētas centram tālu, labāk izvēlos doties pastaigās pa muižas parku. Doties līdz strūklakai vai gulbjiem man ir par tālu. Bet aiziet līdz parkam pie Baltās pils – tieši laikā.
Šajā mikrorajonā dzīvojošie regulāri ikdienā staigā cauri parkam. Cilvēki ne tikai pastaigājas, bet dodas uz veikalu un atpakaļ, nes līdzi pirkumu somas. Dažai sievai tīkliņi rokas nostiepj teju līdz pašai zemei. Sabiedriskais transports tur nekursē. Nākas staigāt kājām un stiept savu nesamo! Arī šiem gājējiem noderētu soliņi, lai, ejot cauri parkam, elpu atvilktu.
Vai tad grūti parkā kādus soliņus nolikt? Gribētos, lai pilsētas pārvalde saņemas un atrisina šo jautājumu. Tagad, kad parku ir sākuši appļaut, tas ir kļuvis pievilcīgāks. Ceru, ka pilsētas jaunais pārvaldnieks Gints Āboliņš attaisnos iedzīvotāju uzticību.
